Viedās administrācijas ministrija rosina reformas valsts IT pārvaldībā
Valsts IT sistēmas – dārgas, sadrumstalotas un nereti apmaksātas par nostrādātajām stundām, nevis sasniegto rezultātu. Tā uzskata jaunā Andra Kulberga valdība, kura sola šo kārtību mainīt – veikt revīziju, stiprināt kontroli un ieviest skaidrāku pārvaldību jomā, kurā, pēc amatpersonu teiktā, gadiem ilgi valdījis haoss.
Pēdējos gados valsts un pašvaldību informācijas tehnoloģiju iepirkumos iztērēti vairāk nekā 450 miljoni eiro, taču liela daļa projektu joprojām tiek īstenota, pērkot programmētāju darba stundas, nevis konkrētu rezultātu. Tas, pēc amatpersonu teiktā, apgrūtina gan izmaksu kontroli, gan projekta efektivitātes izvērtēšanu. Problēma, pēc ministrijas teiktā, ir arī konkurences trūkums, kas ietekmē gan cenu, gan kvalitāti.
"Mēs redzam tirgus koncentrāciju, mēs redzam fiksētus katalogus, nevis tādus, kur var jauni piegādātāji elastīgi un ātri ienākt un sākt sniegt savus pakalpojumus. Būtiskā lieta, ko mēs redzam, ir pasūtītāju kompetences trūkums – mums valsts pārvaldē nav programmētāju, trūkst IT arhitektu, līdz ar to ir ļoti liela paļaušanās uz šo konsultāciju pakalpojumu."
IT iepirkumi uzmanības epicentrā nokļuva pēc Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas, kas liecina par iespējamu krāpšanu pusotra miljona eiro vērtā IT iepirkumā. Tā maksājusi amatus arī vairākām amatpersonām. Tam sekojis premjera Andra Kulberga lēmums uz 30 dienām apturēt lielos IT iepirkumus, lai izvērtētu to lietderību un līdzšinējo kārtību. Plānota IT iepirkumu revīzija, konkurences paplašināšana un stingrāka uzraudzība. Vienlaikus iecerēts mazināt "stundu likmju" iepirkumus, atsakoties no prakses, kur valsts galvenokārt maksā par nostrādātajām stundām, nevis sasniegto rezultātu – šādam priekšlikumam piekrīt arī nozares pārstāvis, IT drošības eksperts Kirils Solovjovs.
"Stundu likmju lieta ir milzīga problēma nozarē. Principā ir diezgan grūti konkurēt ar šo. Ja tiešām valsts saņemsies un pāries no stundu likmēm uz gala pakalpojuma cenu – tas ir labs solis uz priekšu. Tā pati Valsts digitālā aģentūra vai drošības uzņēmumiem tas varētu būt zem Aizsardzības ministrijas esošais Nacionālais kiberdrošības centrs, varētu uzturēt detalizētu reģistru par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem un pakalpojumu klientu atsauksmēm."
Tomēr citās domās par piedāvātajiem risinājumiem uzlabot IT iepirkumu vidi ir digitālās pārvaldes eksperts Zigurds Līkums.
"Var pārskatīt iepirkumu procesu, bet tas neatrisinās to problēmu, ka mums tāpat būs jāturpina pirkt. Mums nav vispār nekādu resursu, kas to varētu uzraudzīt vai kontrolēt, jo principā mēs 99 procentus iedodam trešās puses atbildībā. Maksāt par stundām ir pareizi, tur ir jābūt atbildīgiem tiem pieredzējušajiem IT speciālistiem, viņiem ir jāvada to resursu un tad var dabūt rezultātu. Ja to vadīs trešā puse, viņi izlocīsies un kaut ko neizdarīs, jo viņiem ir vienalga, viņiem ir galvenais nostrādāt tās stundas."
Tuvāko nedēļu laikā nozare aicināta iesniegt priekšlikumus, bet jūlija beigās VARAM sola valdībai iesniegt konkrētu reformu plānu. Tikmēr uz 30 dienām apturēti lielie IT iepirkumi, kas kopumā lēšami vairāk nekā 100 miljonu vērtībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
