Serbijas avenes nonāk uz veikalu plauktiem visā Eiropā, taču pašiem audzētājiem iemeslu priekam ir arvien mazāk. Laikapstākļi kļūst neprognozējamāki, izmaksas aug un kādreiz ienesīgais bizness vairs negarantē stabilus ienākumus.
Serbija ir viena no pasaules lielākajām aveņu eksportētājām, taču daudziem audzētājiem kādreiz tik ienesīgās ogas vairs nenodrošina agrāko peļņu. Valsts rietumos esošo Arilji pilsētu dēvē par Serbijas aveņu galvaspilsētu. Tur paaudžu paaudzēs ģimenes iztiku ir pelnījušas, audzējot avenes, kas vēlāk tiek eksportētas ne tikai uz Eiropu, bet arī, piemēram, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Tomēr zemnieki atzīst, ka ar katru gadu saimniekot kļūst arvien grūtāk. Klimata pārmaiņu radītie neprognozējamie laikapstākļi, pērn valsti pārņēmušais pamatīgais sausums un svārstīgās iepirkuma cenas samazina peļņu, kamēr audzēšanas izmaksas turpina tikai pieaugt. Daļa saimnieku cenšas zaudējumus kompensēt, paplašinot aveņu stādījumus, taču arī tas vairs negarantē stabilus ienākumus.
Aveņu audzēšana šeit joprojām gandrīz pilnībā balstās roku darbā un līdz ražas novākšanai jāiegulda vairāku mēnešu smags darbs.
Šogad raža varētu būt pat par 20 līdz 30 procentiem mazāka nekā ierasts, tāpēc audzētāji cer, ka Ariljes ilggadējās aveņu audzēšanas tradīcijas tomēr spēs izturēt gan klimata pārmaiņas, gan pieaugošo ekonomisko nenoteiktību.
