Zinātnieki skaidro: kāpēc sasilstošās Baltijas jūras piekrastē ūdens kļūst arvien aukstāks

Baltijas jūra ir viena no visstraujāk sasilstošajām jūrām pasaulē, tāpēc ziņojumi par ūdens temperatūras paaugstināšanos un jūras karstuma viļņiem kļūst arvien biežāki. Tomēr pārsteidzoši, ka šajā pašā sasilstošajā jūrā novērojama arī pretēja parādība: pēdējos gados tās piekrastes ūdeņos ir sākušies arvien intensīvāki aukstuma periodi.

Jaunā pētījumā atklāts, ka, lai gan ilgstoša klimata sasilšana ir samazinājusi kopējo aukstuma periodu skaitu Baltijas jūrā, tie, kas ietekmē piekrastes ūdeņus, ir kļuvuši intensīvāki. Tallinas Tehnoloģiju universitātes (TalTech) pētnieki nonāca pie šī secinājuma pēc 42 gadu satelītu datu analīzes, kas aptver laika posmu no 1982. līdz 2023. gadam.

Analīze parādīja, ka aukstuma periodi atklātā jūrā parasti ir maigāki, pazeminot ūdens temperatūru vidēji par aptuveni 3 grādiem pēc Celsija zem normas. Tomēr piekrastes tuvumā tie paši notikumi var samazināt ūdens temperatūru pat par 4 grādiem pēc Celsija.

Kopš 2006. gada aukstuma periodu intensitāte piekrastes zonās arī ir uzrādījusi skaidru augšupejošu tendenci. Tas ir ievērojams, jo tajā pašā laika posmā Baltijas jūra ir sasilusi vidēji par aptuveni 0,05 grādiem pēc Celsija gadā.

Kopumā sasilšanas tendence ir ievērojami saīsinājusi aukstuma periodus Baltijas jūras rietumu daļā, savukārt aukstuma gadījumu skaits visstraujāk ir samazinājies seklākajos austrumu baseinos, piemēram, Rīgas līcī un Somu līcī. Strauji ūdens temperatūras kritumi var būtiski ietekmēt jūras ekosistēmas, mainot sugu izplatību vai pat izraisot masveida zivju bojāeju atsevišķos apgabalos.

Kā aukstuma periodi var kļūt intensīvāki sasilstošā jūrā?

Izskaidrojums slēpjas vējā un faktā, ka Baltijas jūras piekrastes ūdeņi ir sekli. Kad spēcīgi vēji atspiež virszemes ūdeni prom no krasta, tie izraisa apvelingu, kas virspusē paceļ aukstāku, dziļāku ūdeni. Tā kā piekrastes ūdeņi ir sekli, dzesēšanas efekts bieži vien izplatās līdz pat jūras gultnei.

Tā rezultātā sekli piekrastes ūdeņi atdziest ātrāk nekā atklātā jūra, līdzīgi kā sekla bļoda atdziest ātrāk nekā dziļa.

Šo efektu vēl vairāk pastiprina liela mēroga atmosfēras cirkulācija virs Atlantijas okeāna, kas pēdējos gados ir veicinājusi aukstā arktiskā gaisa ieplūšanu. Kopā šie faktori — vējš, seklie piekrastes ūdeņi un aukstais gaiss — palīdz izskaidrot, kāpēc straujas temperatūras pazemināšanās kļūst intensīvāka, neskatoties uz Baltijas jūras kopējo sasilšanas tendenci.

Pētnieki publicēja savus atklājumus žurnālā "Environmental Research: Climate".