Naudas mācību līdzekļiem nepietiek, nākotnē situācija var kļūt vēl sliktāka – brīdina skolas
Skolām joprojām trūkst naudas mācību materiālu iegādei. Iestādēs uzsver: ar šobrīd piešķirto valsts finansējumu, kas ir 35 eiro gadā uz vienu skolēnu, visus nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošināt nav iespējams. Turklāt skolām bažas rada arī tas, ka nākamo gadu budžeta plānos šis finansējums varētu tikt samazināts.
Skolas un pašvaldības ceļ trauksmi par to, ka jau tā nepietiekamais finansējums mācību līdzekļu iegādei nākamgad var sarukt vēl vairāk.
Dažādu mācību materiālu trūkums – gan tādēļ, ka tie aizvien nav izstrādāti atbilstoši esošajam "Skola2030" standartam, gan tādēļ, ka skolas tos vienkārši nespēj atļauties, ir problēma, ar kuru skolas saskaras jau ilgstoši. Izņēmums nav arī Ādažu vidusskola, kas ir lielākā izglītības iestāde Latvijā pēc audzēkņu skaita.
"Paliek labāk ar to, ka mēs esam saņēmuši finansējumu no projektu naudām. Līdz ar to – tas ir labs atspēriens nākamajam mācību gadam, kad daļu mācību līdzekļu mēs esam noseguši tieši ar projektu naudām. Ja mēs ņemam tādu realitāti, ir diezgan slikti," saka Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska.
Direktore stāsta – grāmatas, darba burtnīcas un visi citi mācību līdzekļi ir tik dārgi, ka šobrīd par valsts atvēlēto finansējumu – 35 eiro vienam skolēnam gadā – visu nepieciešamo iegādāties nav iespējams, nemaz nerunājot par kādiem specifiskiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami, piemēram, fizikas vai ķīmijas stundām.
Mācību līdzekļu trūkums pedagogiem radot papildu slodzi, jo materiāli ir jākopē, stundām ilgāk jāgatavojas. Tikmēr skolu vadībām – jāmeklē papildu finansējums grāmatām, upurējot citas vajadzības.
Un te jau ir tas nākamais, kad skolu vadītājiem, aizstāvot pašvaldībās skolu budžetu, ir jāizšķiras – vai tu ieplāno līdzekļus mācību līdzekļiem vai tu atsakies no kādiem remontdarbiem vai galdiem, krēsliem.
Tomēr arī nākotne vismaz šobrīd cerīga nerādās. Latvijas pašvaldību savienība un Pedagogu arodbiedrība aplēsusi, ka finansējums mācību līdzekļu iegādei no nākamā gada varētu pat sarukt.
Ja šogad šim mērķim paredzēti 9,13 miljoni eiro, tad 2027. un 2028. gadā budžeta projektā šim mērķim plānoti 5,68 miljoni eiro. Tas nozīmētu, ka arī finansējums uz vienu skolēnu saruktu no 35,2 līdz nepilniem 22 eiro jeb samazinātos par aptuveni 38%.
"Tas ir sitiens pa kvalitāti. Jo būtībā mācību materiāli ir tas, kas nodrošina bērnam iespēju mācīties, jo mēs gribam, lai tas bērns apgūst kvalitatīvu izglītību. Ja pietrūkst tagad esošajiem, ja nav nodrošināts atsevišķiem priekšmetiem mācību līdzekļu, tas samazina visu un mēs atliekam vēl uz tālāku laiku šo mācību līdzekļu pieejamību," saka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Jo kvalitatīvāki un daudzveidīgāki ir mācību līdzekļi, jo labāk tu vari savu darbu darīt, jo tu vairāk vari arī skolēnam dot. Un samazināt no 35 eiro skolēnam uz 21 eiro, es atļaušos teikt, ka tas pat ir noziedzīgi. Lai nu uz ko mēs taupītu. Mēs katrs, ieejot grāmatnīcā, redzam, cik maksā grāmata, cik maksā darba burtnīca. Tad tagad tas ir tas, uz ko mēs taupīsim?
Izglītības un zinātnes ministres amatā nesen stājusies Ilze Indriksone (NA) gan uzsver, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav sākts un ministre arī sola cīnīties, lai nauda mācību līdzekļiem saglabātos esošajā apmērā.
"Pašvaldībām tas ir tikpat svarīgi kā mums, ministrijai, šo finansējumu atgriezt, šo iztrūkumu, kas daudzgadu budžetā nebija plānots. Bet noteikti ir rūpīgi arī jāvērtē mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība, līdzsvarojot digitālos mācību līdzekļus ar analogajiem," saka Indriksone.
Nozarē gan uzsver, ka patiesībā ministrijai būtu jācīnās nevis par to, lai finansējums mācību līdzekļiem saglabātos esošajā apmērā, bet, lai tas pieaugtu, jo katru gadu pieaug gan drukāto, gan digitālo mācību līdzekļu izmaksas, radot papildu finansiālu slogu skolām un pašvaldībām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
