Valdība vērtē jaunāko valsts apdraudējuma analīzi un Krievijas retorikas attīstību
Reizi četros gados Satversmes aizsardzības birojs kopā arī pārējiem drošības dienestiem sagatavo valsts apdraudējuma analīzi. Tas ir dokuments, kurā sniegts daudzpusīgs izklāstījums par potenciālo apdraudējumu nākamajā periodā. Šodien slēgtā sēdē ar to iepazinās valdība.
"Par kritisko infrastruktūru, aizsardzības spējām, par kiberuzbrukuma draudiem un visu pārējo. Nedrīkstu iet detaļās, bet ar to es gribu teikt, ka tiek turēts pulss uz visām jautājumu šķautnēm. Ne tikai militāri, bet arī informatīvo telpu, mūsu kaimiņu politiskos jautājumus, vēlēšanu tuvošanos. Tas ir regulārs darbs mums šeit uzklausīt, saprast – kaut kur kaut kas mums pietrūkst, kaut kur kaut kas mums ir jāpieliek klāt. Jāsaprot arī gatavība un jābūt modriem."
Lai gan dokumenta saturs nav publiskojams, Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris neslēpj, ka liela uzmanība pievērsta Krievijai un tās agresīvajai retorikai. Kā piemēru viņš min melus, ka Ukraina izmanto Baltijas valstis, lai veiktu gaisa uzbrukumus Krievijai.
Egils Zviedris: "Šajos pēdējos publiskajos paziņojumos, ko Krievijas augstākās amatpersonas ir izvirzījušas apvainojumus gan Latvijai, gan Igaunijai par atļauju izmantot Latvijas un Igaunijas gaisa telpu Ukrainas uzbrukumiem Krievijas teritorijā naftas pārstrādes objektiem, ostu objektiem mūsu pierobežā, Ļeņingradas apgabalā."
Gatis Suhoveckis: "Kas neatbilst patiesībai?"
Egils Zviedris: "Protams, ka nē. Un attiecīgi, ja Krievijai būtu šādi argumenti, tad, protams, viņi varētu arī šāda veida informāciju publiskot. Ņemot vērā, ka šāda veida informācija netiek publiskota un Latvijas valdība, protams, nav devusi šāda veida saskaņojumus vai akceptus, tad tas viss ir tikai propaganda un retorika."
Valdībā arī uzklausīts ziņojums par ieceri stiprināt iekšlietu dienestu un bruņoto spēku sadarbību, lai attīstītu dronu tehnoloģijas un uzlabotu pretgaisa aizsardzību.
"Viena no manām prioritātēm ir veidot ciešāku sadarbību starp iekšlietu un aizsardzības dienestiem it īpaši attiecībā uz bezpilota lidaparātu attīstību, apmācībām un tāpat arī uz pretdarbības spējām šajā jomā. Tas ir virziens, kurā mēs tad arī tālāk virzīsimies, veidojot vienotu sistēmu kopā ar aizsardzības dienestiem."
Kopš Krievija Ukrainā sāka pilna apmēra karu, Latvijā nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, bet vienu izdevās notriekt NATO iznīcinātājam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
