Farmācijas nozare nesteidzas pamest Krievijas tirgu
Latvijas farmācijas nozare turpina tirgoties ar Krieviju un politiķi gatavi tai piemērot īpašu izņēmumu kopējos valsts centienos saraut tirdzniecības saites ar agresoru. Farmācijas nozarē gan esot plāni pārorientēties prom no Krievijas, bet nekādi konkrēti termiņi netiek saukti.
"Pārtrauksim tirdzniecību (eksportu un importu) ar Krieviju un Baltkrieviju." – tik tiešs teikums ierakstīts Andra Kulberga valdības deklarācijā, taču ārpus dokumenta palikusi, tā teikt, sīkā druka. Ministru prezidents jau izteicies, ka virzībā uz šo mērķi sagaidāms izņēmums būs Latvijas farmācijas nozare. To šonedēļ pārapstiprināja finanšu ministrs.
"Runāsim godīgi. Ja mūsu lielajām farmaceitu rūpnīcām ir vajadzīgs laiks, lai pārstrukturētos, mēs šobrīd nevaram pateikt "Jūs rītdien izbeidzat strādāt!". Tas ir lielākais, bet visus šos viskija un šņabja tirgotājus ir jāpaliek un ir iespējas pielikt pie vietas," skaidro finanšu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta".
Uz TV3 Ziņu jautājumu, vai ir ētiski ļaut stiprināt veselību cilvēkiem, kuri pēc tam dodas karot, Kučinskis saka: "Nē, nav ētiski, bet nav ētiski aizlaist rūpnīcas pilnīgā bankrotā. Šobrīd ir izstrādāts plāns, mēs esam gatavi pagaidīt."
Ministrs ieminējās, ka termiņš tam varētu būt 2030. gads, bet pašā nozarē nedz apstiprinājumu tam, nedz kādu citu apņemšanos mums neizdevās gūt.
TV3 Ziņās jau gadiem stāsta par kopējo tematu, kas saistās ar Latvijas joprojām pastāvošajām biznesa saitēm ar Krieviju. Mūsu farmācijas nozare ir viens no svarīgākajiem elementiem šajā stāstā, un ik pa laikam prasām arī konkrētā sektora lielajiem uzņēmumiem komentāru, bet runāt kameras priekšā neviens neraujas. "Grindex" vienkārši pateica, ka nebūs nekādu komentāru. Savukārt "Olpha", ko agrāk pazinām ar nosaukumu "Olainfarm", atsūtīja rakstiskas atbildes.
"Olpha" pārstāvji skaidro, ka uzņēmums novirzījis visus resursus darbības attīstībai Rietumu tirgos, taču farmācija esot viena no visstingrāk regulētajām nozarēm pasaulē. Jaunu medikamentu ieviešana tirgū esot ļoti dārga un ilga, prasa vairākus gadus.
"Olpha" raksta: "Attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju jāuzsver, ka medikamentus šajos tirgos joprojām piegādā lielākā daļa pasaules vadošo farmācijas ražotāju, tostarp starptautiskās kompānijas, kas ieņem vadošās līderpozīcijas arī Latvijas zāļu tirgū. (..) Lielākā daļa šo uzņēmumu nav pārdevuši savus aktīvus Krievijā, un nav skaidrs, vai šādi darījumi vispār notiks. Atšķirībā no daudzām lielajām farmācijas kompānijām mums Krievijā nekad nav bijusi ražošana. Tāpat ir slēgts vēsturiski izveidotais meitasuzņēmums un pārstāvniecība, kā arī netiek veiktas nekādas jaunas investīcijas šajā tirgū."
"Olpha" arī atbalstot Ukrainu, ziedojot, turpinot tur nodarbināt cilvēkus. Vienlaikus gan netika atklāts, cik lielu daļu uzņēmuma ieņēmumos joprojām veido Krievija un vai vispār ir kāds konkrēts termiņš, kurā plānots attiecīgo tirgu pamest.
Līdzīgs vēstījums arī nozares lobija organizācijā, Latvijas zāļu ražotāju asociācijā.
"Informācija, it īpaši tādā regulētā un konkurences ziņā sīvā nozarē, ir tāda ļoti tāda sensitīva. To uzņēmumi sargā, sargā sevi. Katrā ziņā mēs kā asociācija varam apliecināt, ka šie plāni ir, stratēģija ir. Uzņēmumi savu ilgtspēju redz tieši Rietumeiropas un plašāk pasaules tirgos."
Šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas uzņēmumi pārdevuši Krievijai farmaceitisko produkciju vairāk nekā 20 miljonu eiro vērtībā. Pagaidām nozare turpina baudīt politiķu labvēlību. Piemēram, jaunajā Publisko iepirkumu likumā noteikts izņēmums, lai arī turpmāk šīs jomas uzņēmumi – atšķirībā no daudziem citiem sektoriem – varētu gan tirgoties ar Krieviju, gan piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
