Norauta āda un pirksti: ko mediķi redz pēc kritieniem, kuros motociklistiem nebija pilna ekipējuma
Motobraucējs pa Ulbrokas ielām vasaras dienā pārvietojas ar ērtu apģērbu – šortos un vieglos apavos. Tomēr pretēji autovadītājiem un gājējiem, kuri šādi var tērpties, motociklistu dreskodam vajadzētu izskatīties nedaudz citādāk. Ja āda nav nosegta vai tērps ir nepiemērots, avārijas gadījumā vai pat vienkārši apgāžoties iznākums var būt traģisks.
Drošas braukšanas eksperts Edmunds Ozolnieks norāda, ka likums motociklistiem pieprasa vien ķiveri galvā – tas, kas atrodas uz rumpja, kājām vai pēdām, ir katra paša atbildība, papildinot, ja tu pats sevi nesargāsi, neviens cits tevi neglābs.
"Karstais laiks noteikti šos cilvēkus izģērbj, jo apstāties 30 grādu karstumā vai pat 25 grādu karstumā pie luksofora, kad tev starp kājām ir svaigi kurināta krāsniņa, nu baigi nav forši viennozīmīgi. Bet tas ir tas balanss starp to risku, kas var būt, un to, kad tev, nu teiksim, ir komfortabli. Tīri no saprāta viedokļa jebkurš, kurš ir ar riteni kādreiz kriti uz asfalta, zina, kādas ir sekas. Šeit tas smagums un tas paātrinājums daudz lielāks, līdz ar to tā iespējam ka tu to ādu notrīsi nost no tā ķermeņa, ir vēl lielāka. Plus vēl tu dabūsi apakšā mazus akmentiņus, nedod Dievs, vēl kaut kāds stikli būs, vēl kaut kas… Tu pēc tam tur tik ļoti nekomfortabli jutīsies, un tev liksies, ka tā jaka, tās uzvilktās bikses ir bijis mazākais, ko tu esi varējis izdarīt."
Motociklistiem avarējot, tā robeža starp maziem skrāpējumiem un smagiem miesas bojājumiem ir pavisam neliela. To vislabāk zina Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā, kur ārstiem regulāri nākas sastapt vadītājus, kuri nebija padomājuši par savu drošību un dzīvību.
"Ja kritiens tādā veidā, kad nav tiešs trieciens, bet vienkārši kritiens un tālāk slīdēšana pa asfaltu, tad ir ļoti smagi āda nobrāzumi. Tie ādas nobrāzumi varbūt dziļi – tādi, ka vispār pat āda vairs nav un tiek skarta arī zemāda, un tur muskuļaudi noslīpēti. Kāja aizķerās kaut vai aiz ietves apmales vai nedaudz paslīdz zem motocikla kāpšļa un ar purngalu noslīd gar asfaltu… Tad mēs varam redzēt pilnīgi to apavu destrukciju, un tur pirksti bez ādas, norautiem nagiem un norautiem pirkstiem. Plaši ādas atslāņojumi citreiz pa visu pēdu, kur, ja būtu normāli motozābaki, vispār nekas nebūtu noticis."
Tās ir tikai dažas no smagajām traumām kādas motobraucēji gūst avarējot. Daktera Andra Vikmaņa ilgo gadu pieredze, ārstējot cietušus šoferus un, izrādās, arī paša jaunībā piedzīvots ceļu satiksmes negadījums, liek nonākt pie skaidra secinājuma. Mēs varam būt apbruņoti no matu galiem līdz potītēm, bet, ja ātrums ir pamatīgs, mūsu ķermeņi šādās avārijās reti kad paliek neskarti.
"Es kādreiz arī nedaudz cietu avārijā, un arī nebija attiecīgi aizsargi. Tas bija ilgi, un vēl tagad var redzēt sekas. Ar motociklu. Bet tas bija sen – tad tāi aizsarglīdzekļi īsti nebija pieejami. Redziet, visi tie aizsarglīdzekļi – bruņas pleciem, elkoņiem, ceļiem un arī ķiveres – pārsvarā viņas palīdz pie maziem ātrumiem. Pie ļoti, ļoti lieliem ātrumiem tās bruņas jau vairs nestrādāt, jo tur jau darbojas inerce iekšējiem orgāniem. Pat ja ķivere galvā un ja tā ķivere iztur triecienu, tomēr tas iekšējais trieciens, kad ar inerci smadzenes atsitās pret galvaskausu no iekšpuses… Un tad ar rodas bojājumi."
CSDD ievāc statistiku par satiksmes negadījumiem, kur iesaistīti motociklisti. No 2022. līdz 2025. gadam ievainojumus, vidēji, gūst no 250 līdz 300 motociklistu gadā, šogad, pagaidām, 56 cietušie.
Tikmēr bojāgājušo skaits 2022., 23. un 25. gadā ir vienāds – 11, bet 2024. gadā par trim vairāk – 14 mirušo. Šogad, līdz jūnija vidum, dzīvību uz Latvijas autoceļiem zaudējuši jau trīs motociklisti.
Jāmin, ka visvairāk cietušo un bojāgājušo ir tieši siltajā sezonā. Un tāpēc, lai nekļūtu par jaunu ciparu drūmā statistikā, labāk apģērbties atbilstoši un ar prātu braukt pie motocikla stūres.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
