Latvija atpaliek no Eiropas produktivitātes rādītājiem. Ekonomists skaidro, ko darām nepareizi

Produktivitāte nav abstrakts ekonomikas termins, bet gan ļoti konkrēts rādītājs, kas parāda, cik lielu ekonomisko vērtību cilvēks rada vienas nostrādātās stundas laikā, sacīja Ošlejs.

Viņš skaidro, ka cilvēka radītā vērtība sadalās vairākās daļās: algās, nodokļos un uzņēmuma peļņā. Jo augstāka ir produktivitāte, jo lielākas algas iespējams maksāt darbiniekiem, vairāk līdzekļu nonāk valsts budžetā nodokļu veidā un lielāki ienākumi paliek arī uzņēmumiem.

Lai ilustrētu produktivitātes būtību, Ošlejs minēja piemēru ar aktieriem. Viņš norādīja, ka Holivudas aktieris var būt produktīvāks par teātra aktieri nevis tādēļ, ka strādā vairāk vai labāk, bet gan tāpēc, ka viņa darbs sasniedz miljoniem skatītāju visā pasaulē. Tādējādi vienā stundā radītā ekonomiskā vērtība ir ievērojami lielāka.

Runājot par iespējām celt produktivitāti, Ošlejs uzsvēra uzņēmēju lomu. Viņš norādīja, ka būtiska nozīme ir ne vien tam, cik čakli strādā darbinieks, bet arī tam, vai tiek veikts darbs, kas rada augstu pievienoto vērtību. Pat ļoti centīgs darbinieks nevar būt īpaši produktīvs, ja strādā jomā, kur ekonomiskā atdeve ir zema.

Latvijas produktivitāte pašlaik sasniedz aptuveni 55% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir salīdzinoši zems rādītājs. Kā vienu no galvenajiem iemesliem viņš minēja to, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu galvenokārt strādā vietējā tirgū. Tas ierobežo izaugsmes iespējas un neļauj būtiski palielināt radīto vērtību. Savukārt eksports ļauj uzņēmumiem sasniegt daudz plašākus tirgus, piesaistīt lielākus ieņēmumus un paaugstināt produktivitāti.

Tāpēc, Oļšejs uzsver, ka produktivitātes pieaugums Latvijā lielā mērā ir saistīts ar uzņēmumu spēju veiksmīgāk konkurēt ārvalstu tirgos un palielināt eksportu. Tas dotu iespēju celt gan algu līmeni, gan valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.