No Mārupes līdz Valkai. Kur Latvijā ekonomika attīstās visstraujāk?

Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš jau gadiem vētī Latvijas tautsaimniecību no reģionāla skatu punkta un regulāri nāk klajā ar pētījumiem par mūsu pilsētu un novadu varējumu. Tas pamatā balstās uz eksporta nozaru algu datiem, lai saprastu, kas liek konkrētas pašvaldības ekonomiskajam pulkstenim tikšķēt.

Kāpēc tieši eksports? "Izpaužas ekonomikas personība, tā to varētu teikt. Cilvēka vajadzības visur ir ļoti līdzīgas, visur ir frizētavas, veikali, notāru kantori un tā tālāk, bet naudas saņemšanai no pārējās pasaules dažādās vietās ražo kaut ko ļoti, ļoti atšķirīgu," saka Strautiņš.

Galvaspilsēta un Pierīga, protams, veido milzu daļu valsts ekonomikas, bet arī aiz šī reģionā robežām daudzviet tautsaimniecība kūsā.

Katrai nomalei un katram centram ir savs stāsts. Liepāju stutē inženierija jeb metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika, savukārt vēsturiski svarīgajā tranzīta punktā Ventspilī par spīti nozares milzu kritumam transports joprojām ir pirmajā vietā. Pārējā Kurzeme iekrāsojas meža nozares un lauksaimniecības krāsās.

Tuvāk galvaspilsētai liela dažādība – tūrisms Jūrmalā, aviācijas stutētais transports Mārupē, kas gan, jāpiebilst, arī visādi citādi ir vienkārši ekonomiski jaudīgākā vieta visā valstī. Farmācija dominē Olainē, pārtika Ādažos, šajā segmentā pārkrāsojusies arī Ogre, IT un biznesa pakalpojumi turpina kurēt Rīgu.

Dodoties tālāk uz austrumiem, jau atkal milzu loma meža nozarei, Latvijas mazāko pašvaldību Valku šajā tautsaimniecības kartē iezīmē plastmasas un gumijas nozare. Jāpiebilst gan, ka, uzņēmējdarbībai attīstoties, nelielā izmēra dēļ šo pašvaldību ir gana viegli pārkrāsot, gadu iepriekš vēl te galvenie bija lauksaimnieki. Vienlaikus ar jaudīgu inženierijas sektoru izceļas par optiskās šķiedras galvaspilsētu dēvētie Līvāni, savukārt tālāk Latgalē, kur savulaik svarīga bija tranzīta nozare, ar atsevišķiem izņēmumiem lielākā loma ir lauksaimniecībai.

Latvijas tautsaimniecības ģeogrāfija raiba kā dzeņa vēders, bet kas nosaka to, kāpēc vienam novadam sanāk izrauties, bet citam ne, kāpēc vienā pašvaldībā dažādas nozares zeļ un plaukst, bet citā tieši otrādi – buksē. Protams, nav tādas vienas visaptverošas atbildes.

"Tur ir divas pamatdaļas. Viens ir liktenis, otrs ir pašu paveiktais darbs. Dažādās proporcijās tas izpaužas. Neapšaubāmi, ka veiksmei ir nozīme. Ja tev ir osta, dzelzceļš, liels iedzīvotāju skaits, vēsturiskā, industriālā bāze, dažādas prasmes, tad tā ir liela priekšrocība. Ir arī vietas, kur labas politikas ietekme noteikti ir izpaudusies. Tas ir jau divās pilsētās, ko es minēju kā parastos aizdomās turamo – Valmiera, Liepāja, es teiktu, ka arī Smiltenes novadā tam pavisam noteikti ir bijusi loma. Es nevaru zināt visu par visu Latvijas pašvaldību pārvaldi, bet pavisam noteikti ir vietas, kur vietējā politiskā elite ir vairāk orientēta uz attīstību, un ir citas vietas, kur ekonomiskā attīstība, maigi izsakoties, nav tik liela prioritāte," saka Strautiņš.

Jaunākajā pētījumā kopsavilkti arī tādi nozaru čempioni dažādās disciplīnās jeb, garlaicīgāk sakot, apkopotas pašvaldības ar lielākajiem eksporta ienākumiem uz iedzīvotāju vairākās grupās.

Pārtikas nozarē starp nosacītajiem medaļniekiem Ādažu un Ķekavas vietvaras, bet uzvarētāja laurus plūc Dobeles novads. Koksnes sektorā izceļas Ventspils un Siguldas novads, bet zelta šajā disciplīnā – Smiltenes. Inženierijas čempioni Latvijā mīt Līvānos, bet uz goda pjedestālā arī Liepāja un Jelgavas novads. Savukārt kā citu nozaru izcilnieki izcelti Valmieras, Valkas un Olaines novadi.