Eksports izlaužas publiskajā telpā, bet līdz politikai neaizsniedzas

Eksports Latvijā pakāpeniski atgriežas publiskajā dienaskārtībā kā viens no iespējamajiem risinājumiem ekonomiskās stagnācijas, ģeopolitiskās spriedzes un globālās nenoteiktības apstākļos. To atklāj ikgadējais eksporta tēmas monitorings, ko atbalsta LMT un Valsts inovatīvo kapitālsabiedrību iniciatīva.

Pētījumā secināts, ka eksports vairs netiek uztverts tikai kā ārējās tirdzniecības vai uzņēmējdarbības jautājums. Arvien biežāk tas tiek saistīts ar valsts attīstību, aizsardzību, drošību, reģionālo izaugsmi un iedzīvotāju labklājību.

Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" partneris, sociālantropologs Mārtiņš Daugulis raidījumā "900 sekundes" skaidroja, ka pētījuma laikā analizēta sabiedrības komunikācija digitālajā vidē.

"​​Mēs vācam datus par katru izrunāto vārdu, kas Latvijas digitālajā telpā izteikts, lai saprastu attieksmi pret eksportu. Eksportu ņemam kā centrālo vārdu," sacīja Daugulis.

Daugulis norādīja, ka "Eksports Latvijā tiek uztverts patriotiski." (..) Paskatoties sīkāk, daudziem ir grūti apzināties, ko eksports vispār dod," norādīja sociālantropologs.

Monitoringa dati rāda, ka sarunas par eksportu digitālajā vidē lielā mērā veido paši eksportējošie uzņēmumi un nozares organizācijas. "15 tūkstoši ierakstu dominance ir zināmā mērā pašu eksportējošo uzņēmumu vadīta – eksporta asociācijas un lielie uzņēmēji," sacīja Daugulis.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka, lai gan sabiedrība un uzņēmēji eksportu uzskata par stratēģiski svarīgu, politiskajā vidē šī tēma joprojām paliek ēnā. Uzmanību bieži pārņem citas emocionāli piesātinātas diskusijas, tostarp par darbaspēka importu, izglītības eksportu vai eksportu uz Krieviju.

"Tas, ko mēs vēlētos ieraudzīt, ir, ka eksports kļūst par valstiski politisku mērķi. Būtu būtiski, ka šī tēma vairāk parādās publiskajā telpā," sacīja eksperts.