Nauda nesmird? Latvijas eksports uz Krieviju šogad sasniedz jau 453 miljonus
Šodien publiskoti jaunākie Latvijas ārējās tirdzniecības dati, tostarp par Krieviju. Un redzams, ka gana daudzi Latvijas biznesa vides pārstāvji joprojām turpina ekonomisku sadarbību, jo sevišķi eksportā. Tā apmērs ar Krieviju jau tuvojas pusmiljardam šogad. Vienlaikus nedz patērētāji, nedz citi uzņēmēji nevar ērti pārliecināties, kuras tad ir šīs kompānijas, kas arvien tirgojas ar agresoru.
Krievijas sāktajam karam Ukrainā ir ne tikai militāra, bet arī diplomātiska un arī ekonomiska fronte. Daudzas valstis vērsa sankcijas, daudzi uzņēmumi paši sarāva pilnīgi visas tirdzniecības saites ar agresoru. Tomēr, neraugoties uz jau gadiem pastrādātajām zvērībām Ukrainā, joprojām ir Latvijas kompānijas, kas nesmādē sadarbību ar okupantu valsti.
Imports no Krievijas pēdējos gados pamatīgi krities, jo sevišķi kopš Latvija lēma pilnībā atteikties no agresora dabasgāzes.
Šāda dinamika turpinājusies arī šā gada pirmajos sešos mēnešos. Latvijā ievests krietni mazāk preču nekā gadu iepriekš, šeit lielākās pozīcijas čuguns, sašķidrinātā naftas gāze lopbarība. Cita aina paveras eksporta datos.
Tur rādītāji krietni stabilāki, un Latvijas šogad nosūtītais apjoms jau tuvojas pusmiljardam eiro. Starp galvenajām eksporta kategorijām ir alkohols, pamatā runa par tā saukto reeksportu, ārvalstu viskiju, vīniem un citiem dzērieniem. Pārdodam arī apģērbu, farmācijas un kosmētikas produktus, apavus un dažādus ādas izstrādājumus, piemēram, somiņas.
"Tai uzņēmēju kopienai, kura vēl aizvien nodarbojās ar šo tirdzniecību, droši vien to saredz kā zināmā mērā vieglu iespēju, kā tikt pie nosacīti laba biznesa. Tur, kur, teiksim tā, ētiski un eiropeiski orientēti uzņēmēji, visticamāk, neizvēlētos šo virzienu."
Tā situācija raksturo Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kas aktīvi iestājusies pret sadarbību ar Krieviju, aicinājusi arī savus biedrus pārorientēt darbību, vairāk nekā desmit izslēgusi no organizācijas.
Kamerā arī brīdina – gan Krievija, gan Baltkrievija ir ļoti augsta risks tirgus. Faktiski katra diena biznesam var izrādīties pēdējā.
Lai arī pēc eksportēto produktu kategorijām konkrētos uzņēmējus var nojaust, tiešā veidā tie publiski atklāti netiek. Ekonomikas ministrija pārstājusi publicēt eksportētāju sarakstu uz Krieviju. Tas iepriekš ļāva gan uzņēmējiem izvēlēties sadarbības partnerus, gan iedzīvotājiem, tā teikt, balsot ar maciņu.
"Mēs veidojam arī sliktu reputāciju tiem uzņēmumiem, kas nonāk šajā sarakstā, kaut gan pēc būtības viņi savu eksportu jau ir pārtraukuši uz Krieviju, bet dažādu deklarāciju, specifisku iemeslu dēļ viņi tur tomēr uzrādās. [TV3: Bet jūs jau devāt iespēju skaidrot, jo nu patlaban ir situācija, kurā iedzīvotāji nemaz nezina, kuri ir tie uzņēmumi.] Mēs pie šī jautājuma ik pa laikam atgriežamies. Šobrīd uzņēmumu skaits samazinās, bet šobrīd mēs nevaram nodrošināt precīzas informācijas publicēšanu, kas rada tiesiskus riskus. Mēs vairākas reizes esam ignorējuši tos, bet kā valsts pārvalde mēs to nevaram darīt visu laiku."
Ekonomikas ministrs atzīst, ka dažām nozarēm tiešām ir sarežģīti pārorientēties, citām bizness Krievijā vienkārši ir izvēle. Valstiskā līmenī ar to īsti neko nav plānots darīt, bet attiecīgie uzņēmumi nevar pretendēt uz dažādām atbalsta programmām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
