Pieaudzis Latvijas eksports uz Krieviju, bet uz ASV – tas samazinājies

Sarucis eksports uz ASV

Svarīgākie eksporta partneri jūnijā bija Lietuva, turp izvestas preces 19,7 % apmērā no kopējā eksporta apjoma. Otrajā vietā ir Igaunija – 12,4 % no kopējā preču eksporta. Nozīmīgākie importa partneri ir Lietuva – 20,9 % no importa kopapjoma, Vācija – 12,1 %, kā arī Polija – 11,5 %, un Igaunija, no turienes ievesti 8,4 % no kopējā importa apjoma.

Tikmēr eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2025. gada jūnijā, ja salīdzina ar 2024. gada jūniju, samazinājās par 16,6 %, tas bijis 30,1 miljona eiro apmērā.

Samazinājumu galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles eksporta kritums par 6,8 miljoniem eiro. Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm samazinājās par 23,4 %, un tas bijis 13,7 miljonu eiro apmērā.

Importa samazinājumu visvairāk ietekmēja optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu importa kritums par 1,7 miljoniem eiro.

Palielinājies eksports uz Krieviju

2025. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 111 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 58 valstīm.

2025. gada jūnijā, salīdzinot ar 2024. gada jūniju, eksports uz Krievijas Federāciju pieauga par 7,2 % un veidoja 71 miljonu eiro. Pieaugumu visvairāk ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kāpums par 4,9 miljoniem eiro jeb 65,4 %.

2025. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 1,9 %, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,2%. NVS valstu īpatsvars eksportā pieauga par 0,2 %, bet importā samazinājās par 2,5%.

Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 86,4 % un sasniedza 4,7 miljonus eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu un minerālproduktu importa kritums par 23,8 miljoniem un 10,6 miljoniem eiro.

Samazinājies eksports uz Ukrainu

Eksports uz Ukrainu samazinājās par 50,4 % un bija 14,9 miljoniem eiro. Kritumu galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 1,5 miljoniem eiro jeb 40 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 5,5 %, tas sasniedza 21,7 miljonus eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 2 miljoniem eiro jeb 27,2 %.

Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 30,2 %, sasniedzot 8,9 miljonus eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja plastmasas un to izstrādājumu; kaučuka un tā izstrādājumu eksporta samazinājums par 1,4 miljoniem eiro jeb 87,1 %.

Imports no Baltkrievijas samazinājās par 56,3 %, un tā vērtība bijusi 8,2 miljoni eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 6,1 miljoniem eiro jeb 54,6 %.

Sarukusi eksporta preču vērtība

Jūnijā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, bet importa vērtība pieauga par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ja salīdzina ar 2024. gada jūniju, tad ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 44,8 % līdz 42,9 %.

Pirmajos šī gada sešos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,06 miljardus eiro – par 1 miljonu un 194,9 tūkstošiem eiro jeb par 6 % vairāk nekā 2024. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,72 miljardus eiro (pieaugums par 365,2 miljoniem eiro jeb 3,9 %), bet importa – 11,34 miljardus eiro (pieaugums par 829,7 miljoniem eiro jeb 7,9 %).

2025. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2024. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,7 % mazāka, bet importa vērtība par 5,4 % lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 5,1 %, bet importa vērtība pieauga par 0,9 %.

Pieaudzis dzīvnieku izcelsmes produktu eksports

Ja salīdzina 2025. gada jūniju ar 2024. gada jūniju, tad pieaudzis dzīvnieku izcelsmes produktu eksports, kas palielinājies par 16,7 miljoniem eiro jeb 22%.

Tāpat audzis satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports – tas palielinājis par 16,2 miljoniem eiro jeb 20,9%.

Toties ir samazinājies augu valsts produktu eksports – samazinājums ir par 21,8 miljoniem eiro jeb 27,9%. Arī koka un izstrādājumu eksports sarucis – par 18,3 miljoniem eiro jeb 18,6%.

Ievedam vairāk satiksmes līdzekļus un aprīkojumu

Ja salīdzina importu – 2024. gada jūnijā un 2025. gada jūnijā, tad Latvijā pieaudzis mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports, par 58,7 miljoniem eiro jeb 18,6%. Tāpat audzis satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports – tas lielāks par 21,5 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Palielinājies ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports, tas lielāks par 19,5 miljoniem eiro jeb 9,7 %. Samazinājums ir minerālproduktiem – imports sarucis par 29,5 miljoniem eiro jeb 13,2 %.

Arī pārtikas rūpniecības ražojumu imports ir mazāks – sarucis par 16 miljoniem eiro jeb 8,3 %.