Uz saturu

"Sēžam un gaidām." Kāpēc Latvija vairs nevar paspēt pabeigt "Rail Baltica" līdz 2030. gadam?

Lai gan Eiropas Komisijas mērķis joprojām paredz "Rail Baltica" projekta pabeigšanu līdz 2030. gadam, Latvijā šis termiņš, visticamāk, netiks ievērots. Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" finanšu direktors un valdes loceklis Ojārs Daugavietis atzīst, ka Latvijas puse atpaliek no sākotnējā grafika, savukārt projekta īstenošanu turpina bremzēt neskaidrības par finansēšanas modeli un ilgstoša lēmumu pieņemšana.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

TV3 raidījumā "900 sekundes" Daugavietis norādīja, ka Eiropas Komisijas uzstādījums nav mainījies un projekta mērķa termiņš joprojām ir 2030. gads. Tomēr situācija Baltijas valstīs esot atšķirīga.

Viņš skaidroja, ka Igaunija turpina virzīt projektu atbilstoši noteiktajam grafikam, bet Lietuva cenšas to paveikt iespējami ātri. Savukārt Latvijā jau tagad esot skaidrs, ka termiņš tiks kavēts. "Latvija šobrīd jau zina, ka nokavēs," sacīja Daugavietis.

Pēc viņa teiktā, kavēšanās saistīta gan ar projektēšanas darbu tempu, gan ar lēniem lēmumiem projekta īstenošanā. Viņš norādīja, ka Latvijā joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, kas neļauj cerēt uz pamattrases pabeigšanu līdz 2030. gadam.

Komentējot publiski izskanējušās prognozes par 2034. vai 2035. gadu kā iespējamo pabeigšanas termiņu, Daugavietis atzina, ka tās sakrīt ar pašreizējām aplēsēm. "Jā, tās ir arī mūsu aplēses," viņš teica.

Vienlaikus "RB Rail" pārstāvis uzsvēra, ka gala termiņš lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādu finansēšanas modeli Latvija izvēlēsies. Ja tiktu izmantots publiskās un privātās partnerības modelis, būtisku laiku prasītu gan projekta strukturēšana, gan iepirkuma procedūras. Savukārt citu finansēšanas risinājumu gadījumā projekta īstenošana varētu notikt ātrāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Daugavietis atzina, ka šobrīd joprojām nav skaidras un vienotas projekta finansēšanas stratēģijas. "Mēs esam piedāvājuši dažādus virzienus. Tāds gala lēmums principā nav," sacīja Daugavietis.

Viņš arī norādīja, ka projekta nākotne ir cieši saistīta ar nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un spēju pārliecināt Briseli par projekta progresu. "Jo ilgāk lēmumus atliekam, jo mazāka iespēja, ka kāds mums dos vēl finansējumu," brīdināja Daugavietis.

Pēc viņa teiktā, pašreizējā pieeja, kas paredz būvēt tik tālu, cik pieejams Eiropas fondu finansējums, faktiski nenodrošina skaidru ilgtermiņa redzējumu. "Tādas, manuprāt, ir Ministru kabineta lēmuma sekas, kas principā nozīmē, ka sēžam un gaidām," sacīja "RB Rail" finanšu direktors.

Viņš uzsvēra, ka vilcināšanās sadārdzina projektu, jo katrs kavēšanās gads nozīmē papildu izmaksas inflācijas un citu ekonomisko faktoru dēļ.

Daugavietis arī kritizēja atkārtotu atgriešanos pie jau iepriekš apspriestiem jautājumiem pēc valdību un atbildīgo amatpersonu maiņas. Viņa vērtējumā tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvija joprojām nav nonākusi līdz galīgiem lēmumiem par projekta finansēšanu un tālāko attīstību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm