Latvijas kavēšanās ar "Rail Baltica" neradīs sankcijas pret Igauniju

Par to Igaunijas parlamentā, atbildot uz opozīcijas deputātes Anastasijas Kovaļenko-Kolvartes jautājumiem, paziņoja Klimata ministrijas mobilitātes kanclera vietnieks Sanders Salmu.

Viņš uzsvēra, ka ministrijai nav zināmi precedenti, kuros viena Eiropas Savienības dalībvalsts uzņemtos atbildību par citas dalībvalsts rīcību vai bezdarbību. "Tāpat mums nav zināms skaidrs juridisks pamats, uz kura Igaunijai būtu jāuzņemas solidāra finansiāla atbildība par citu valstu kavēšanos, ja Igaunijas posms tiek pabeigts noteiktajā termiņā," sacīja Salmu.

Vienlaikus viņš atzina, ka nav noslēpums – "Rail Baltica" projekta īstenošana Latvijā līdz šim noritējusi lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā.

VIDEO: Igauņiem nav speciālistu, bet politiķi, kas sapņo – Kulbergs par sacensību ap "Rail Baltica"

"Par šo jautājumu ir sazinājušies gan Igaunijas un Latvijas infrastruktūras ministri, gan abu valstu premjerministri. Latvijas jaunā valdība ir solījusi rūpīgi izvērtēt projekta grafiku un finansējuma situāciju, un turpmākajos lēmumos mēs balstīsimies uz Latvijas valdības oficiāli sniegto informāciju," viņš norādīja.

Runājot par situāciju Igaunijā, Salmu pauda pārliecību, ka līdz šim piešķirtais finansējums ļaus ievērot plānoto grafiku. Šogad projektam atvēlēti 435 miljoni eiro, bet nākamgad paredzēti vēl 495 miljoni eiro.

"Valdība nav mainījusi mērķi pabeigt Igaunijas "Rail Baltica" posmu līdz 2030. gadam, kā arī nav uzdevusi ministrijai izstrādāt jaunu projekta grafiku," uzsvēra amatpersona.