"Ceļu var salabot, kultūras mantojumu vairs ne!" Talsu muzeja direktors par plūdu postu

Muzeja direktors norāda, ka notikusī nelaime izgaismojusi ne tikai konkrētā muzeja problēmas un plašākus jautājumus par kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi Latvijā, bet arī parādījusi, cik izšķirošs krīzes situācijās ir cilvēkresurss. Vienlaikus direktors uzsver — šī nelaime apliecinājusi arī muzeja galveno misiju, jo cilvēku atsaucība pierādījusi, ka muzejs ir sabiedrību iesaistoša vieta arī vissarežģītākajos brīžos.

Talsu novada muzeja krājums ir viens no apjomīgākajiem Kurzemē — tajā glabājas vairāk nekā 200 tūkstoši vienību. Krājuma priekšmeti ikdienā atrodas vairākās muzeja ēkās, bet daļa no tiem uz laiku bija pārvietota uz Pastendes kultūras namu, jo Talsu novada muzeja cokolstāvā bija sākušies remontdarbi. Tur tika nogādāti ne tikai jau muzeja krājumā esošie priekšmeti, bet arī vēl neinventarizēti materiāli un Talsu novada pašvaldības ārvalstu sadarbības partneru dāvinājumi, kas bija nodoti muzeja glabāšanā.

Muzeja ēkas tika pārbaudītas jau iepriekšējā vakarā, uzreiz kā saņemts oranžais brīdinājums par nelabvēlīgiem laikapstākļiem, tobrīd viss vēl bijis kārtībā, taču nākamajā rītā atklājās postošā aina — Pastendes kultūras nama telpās, kur glabājās muzeja vērtības, bija ieplūdis vairāk nekā metru augsts ūdens. Lai vispār varētu piekļūt krājumam un sākt glābšanas darbus, vispirms bija jāatsūknē lielais ūdens daudzums.

"Situācija bija ļoti smaga, jo ūdens apdraudēja priekšmetus, kurus glabājam nākamajām paaudzēm," norāda muzeja direktors. Pēc viņa teiktā, muzeja darbinieki nekavējoties ieradās notikuma vietā un sāka organizēt priekšmetu pārvietošanu uz drošākām telpām. Daļa krājuma tika pārvietota uz ēkas augšējiem stāviem, kur priekšmeti šobrīd tiek žāvēti un apsekoti.

Tomēr jau tagad skaidrs — ne visu būs iespējams glābt. "Mēs zinām, ka ir aizgājuši bojā darba dokumenti un fotogrāfijas. Tās vairs nav atjaunojamas," saka Uldis Jaunzems–Pētersons. Viņš norāda, ka īpaši sarežģīta situācija ir ar priekšmetiem, kas vēl nebija inventarizēti, jo par daļu no tiem pēc bojāejas var nebūt iespējams pat precīzi noteikt, kas tieši ir zaudēts.

Arī Talsu novada muzeja krājuma ēkā vēlāk tika konstatētas problēmas — pagrabā, kur glabājas koka priekšmeti un mēbeles, caur sūcēm sāka ieplūst ūdens. Arī tur nekavējoties tika sākta glābšanas operācija, pārvietojot apdraudētos un jau bojātos priekšmetus uz Izstāžu zāli. Tās apskate apmeklētājiem pašlaik ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku.

"Cilvēki parādīja, ka muzejs viņiem ir svarīgs"

Lai gan plūdi radījuši būtiskus zaudējumus, muzeja direktors īpaši izceļ cilvēku atsaucību, kas krīzes brīdī palīdzējusi glābt to, kas vēl bija glābjams.

Glābšanas darbos iesaistījās Sabiles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vīri, kuri palīdzēja atsūknēt ūdeni no applūdušajām telpām. Palīgā devās arī Ģibuļu apvienības pārvaldes darbinieki, brīvprātīgie iedzīvotāji, Talsu novada pašvaldības IT nodaļas darbinieki, civilās aizsardzības speciālists, Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargi un viņu ģimenes locekļi. Tāpat palīdzību sniedza Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, AS "Sadales tīkls", Sabiles un Stendes apvienību pārvalžu pārstāvji, kā arī muzeja darbinieku ģimenes locekļi.

Muzeja direktors pauž pateicību ikvienam, kurš iesaistījās glābšanas darbos. Viņaprāt, šī situācija parādījusi arī muzeja patieso būtību, muzejs nav tikai priekšmetu uzglabāšanas vieta, bet dzīva sabiedrības daļa.

"Daudzi cilvēki iesaistījās un palīdzēja. Tas mūs priecē, jo muzejs ir sabiedrību iesaistoša vieta," norāda Jaunzems–Pētersons. Viņš uzsver, ka krīzes brīdī cilvēku gatavība palīdzēt apliecina: "muzejs savu galveno lomu ir sasniedzis, tas ir kļuvis par vietu, kas cilvēkiem rūp un ar kuru viņi jūtas saistīti".

Vienlaikus plūdi izgaismojuši arī problēmas muzeja ikdienas darbā. Pēc štatu samazināšanas 2024. gadā muzejs strādā ar mazāku darbinieku skaitu, nekā būtu nepieciešams pilnvērtīgai darbībai. "Krīzes situācijās tas ļoti spilgti parādās — mums vienkārši nav pietiekama cilvēkresursa," norāda muzeja direktors.

Viņš uzsver, ka muzeju krājumu drošības jautājums nav radies vienā dienā. Par nepieciešamību uzlabot glabāšanas apstākļus un pievērst lielāku uzmanību kultūras mantojuma aizsardzībai runāts jau gadiem. Pēc viņa teiktā, par problēmām iepriekš informēta arī pašvaldība.

"Ceļu mēs varam salabot, bet kultūras mantojumu vairs nevar atjaunot," uzsver muzeja direktors.

Viņaprāt, Latvijā joprojām trūkst pietiekamas izpratnes par muzeju krājumu patieso vērtību, jo tajos glabājas unikālas vēstures liecības, kuru zaudējumu nav iespējams aizstāt.

Plūdi aktualizējuši arī jautājumu par muzeju gatavību ārkārtas situācijām. Lai gan plāni ir izstrādāti, praksē viss vienmēr ir citādāk. "Šī nelaime ir vēl viens pierādījums tam, ka kultūras mantojuma aizsardzība nedrīkst kļūt par jautājumu, ko risina tikai pēc katastrofas" pauž direktors.

Pašlaik muzejs turpina izvērtēt zaudējumus, meklē drošas pagaidu telpas krājuma izvietošanai un gatavo ziņojumu par nepieciešamo palīdzību. Taču Talsu novada muzeja direktors cer, ka notikušais kalpos kā nopietns signāls arī plašāk.