Klimata pārmaiņas pastiprina sausumu Eiropā

Eiropu, jo īpaši tās rietumu daļu, šovasar skāris ne tikai pamatīgs karstums, bet arī arvien jūtamāks sausums. Jaunākās pētnieku aplēses liecina, ka klimata pārmaiņas to padarījušas ievērojami biežāku un postošāku.

Rietumeiropā pēc lietainas ziemas ir sekojis neparasti sauss un karsts pavasaris. Augsne un veģetācija šajā laikā ir paspējusi strauji izkalts, veicinot savvaļas ugunsgrēkus. Piemēram, Francijā šogad kukurūzas raža varētu kļūt par sliktāko pēdējā pusgadsimta laikā.

Austrumeiropā pietiekama mitruma trūkums vietām jūtams jau kopš 2024. gada nogales. Upēs krities ūdens līmenis. Te par piemēru jāņem Donava Rumānijas teritorijā, kur ūdens līmenis noslīdējis līdz zemākajam pēdējo 30 gadu laikā, apgrūtinot kuģošanu un lauksaimniecību.

Pētnieki ir arī aprēķinājuši, ka klimata pārmaiņu dēļ šāds augsnes sausums Rietumeiropā kļuvis piecas, bet Austrumeiropā pat vienpadsmit reižu iespējamāks. Nokrišņu trūkumu klimata pārmaiņas gan nav izraisījušas. Tās sausumu pastiprina, jo karstāks gaiss no augsnes iztvaicē vairāk mitruma. Tas savukārt apdraud ražu un var nākotnē vēl vairāk sadārdzināt pārtikas cenas.