Eiropas karstuma vilnis pārvēršas plašos savvaļas ugunsgrēkos
Eiropā joprojām valda spēcīgs karstums un tā sekas kļūst arvien smagākas. Plaši savvaļas ugunsgrēki plosās gan Francijā, tostarp arī netālu no Parīzes, gan Spānijā, kur jau ir gan bojāgājušie, gan bezvēsts pazudušie. Vienlaikus svelme arvien smagāk ietekmē cilvēku veselību, lauksaimniecību un daudz citu nozaru.
Uz dienvidiem no Parīzes ugunsdzēsēji jau otro dienu cīnās ar plašu ugunsgrēku vēsturiskajā Fontenblo mežā, kur liesmas jau nopostījušas aptuveni 800 hektāru. Dzēšanas darbos iesaistītas arī lidmašīnas, kas ūdeni smeļ no Sēnas upes. Izmeklētāji pieļauj, ka ugunsgrēks varētu būt izraisījis tīši.
"Šī ugunsgrēka lielākā problēma ir laikapstākļi. Vēja virziens nepārtraukti mainās, tāpēc mums regulāri jāpielāgo dzēšanas darbu taktika. Turklāt notikuma vietā ir sakaru traucējumi, kas apgrūtina informācijas nodošanu. Tāpēc mums pastāvīgi jāsūta cilvēki pēc iespējas tuvāk ugunsdzēsējiem, kuri strādā ugunsgrēka zonā, lai iegūtu aktuālāko informāciju un nodotu komandpunkta rīkojumus," teic Parīzes ugunsdzēsības dienesta pārstāvis Silvēns Vdoviks.
Francija gan nav vienīgā valsts, ko skārusi vasaras rekordaugstā svelme un tai sekojošās citas dabas stihijas. Spānijā pēc viena no postošākajiem ugunsgrēkiem pēdējo desmitgažu laikā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 13, bet vēl desmit cilvēki joprojām tiek meklēti.
"Apmēram plkst. 16.00 pamanījām, ka izcēlies ugunsgrēks. Braucot atpakaļ, jau redzējām dūmus, bet vēlāk vakarā pie mums kempingā atnāca glābēji un paziņoja, ka jāevakuējas. Redzēt liesmas kalna nogāzē bija patiešām biedējoši, tāpēc nolēmām aizbraukt nedaudz tālāk un nakti pavadīt automašīnā. Visu nakti turējām ieslēgtu kondicionieri, lai mūsu suņiem nebūtu pārāk karsti," norāda tūriste Deba Mīkina.
Uguns postažas pārņemto vietu apskatīt bija ieradies arī Spānijas premjers Pedro Sančess: "Jāapzinās, ka klimats mainās un klimata krīzes sekas kļūst arvien smagākas. Tās jau pārsniedz to, par ko zinātnieki mūs brīdinājuši gadiem ilgi. Tāpēc ikvienam ir jādara savs, lai kopīgi stiprinātu mūsu gatavību šādām krīzēm un labāk pasargātu cilvēkus, kuri dzīvo vietās, ko arvien biežāk skar šādas ārkārtas situācijas."
Eiropas Savienības apkopotie dati liecina, ka šogad ugunsgrēkos izdeguši jau vairāk nekā 155 000 hektāru zemes. Ugunsbīstamība joprojām saglabājas īpaši augsta Rietum- un Dienvideiropā.
Arī pats karstums kļūst arvien nāvējošāks. Jaunākie dati liecina, ka jūnija beigās Eiropā mirušo skaits ir pārsniedzis ierasto par vairāk nekā 10 000 cilvēku. Lielākā daļa karstuma upuru ir cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem.
Svelme rada problēmas arī enerģētikā, transportā un lauksaimniecībā. Francija uz laiku apturējusi trīs kodolreaktorus, jo upju ūdens kļuvis pārāk silts to dzesēšanai. Zemā ūdens līmeņa dēļ Reinā traucēti kravu pārvadājumi, bet sausums turpina samazināt ražas visā Dienvideiropā. Meteorologi brīdina, ka jau tuvākajās dienās Itālijā gaisa temperatūra vietām var sasniegt pat 42 grādus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
