Jūnija karstuma viļņi Eiropā varētu būt prasījuši vairāk nekā 10 tūkstošus dzīvību
Jūnija nogalē Eiropu skārušie karstuma viļņi varētu būt izraisījuši vairāk nekā 10 000 papildu nāves gadījumu, turklāt lielākā daļa bojāgājušo bijuši cilvēki vecumā virs 65 gadiem. Vienlaikus zinātnieki norāda, ka tik ekstremāli laikapstākļi bez cilvēku izraisītajām klimata pārmaiņām būtu bijuši "gandrīz neiespējami", vēsta "Euronews".
Saskaņā ar EuroMOMO datiem, ko atbalsta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un Pasaules Veselības organizācija, vairāk nekā 9000 no papildu nāves gadījumiem reģistrēti tieši senioru vidū.
Karstuma vilnis jūnija beigās skāra plašu Rietumeiropas daļu, vairākās valstīs pārspējot temperatūras rekordus. Par tūkstošiem papildu nāves gadījumu jau iepriekš ziņots arī Beļģijā, Francijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē.
Pētnieku apvienība "World Weather Attribution" secinājusi, ka šādi karstuma viļņi bez klimata pārmaiņām būtu bijuši praktiski neiespējami.
Heat can make people seriously ill. Knowing the signs saves lives.
⚠️Here’s what to watch out for:
Headache, dizziness, nausea, cramps, palpitations, excessive sweating or unusual tiredness.Heat and air pollution together hit harder and for people with cardiovascular or… pic.twitter.com/MFG8RMxWmw
— World Health Organization (WHO) (@WHO) July 8, 2026
Tikmēr atsevišķā pētījumā lēsts, ka vien Anglijā un Velsā maijā un jūnijā karstuma dēļ varētu būt miruši vismaz 2700 cilvēku. Pētījumu veica Londonas Imperiālās koledžas, Lielbritānijas Meteoroloģijas dienesta un Londonas Higiēnas un tropu medicīnas skolas eksperti.
Meteoroloģijas dienesta klimata pētījumu grupas vadītājs Marks Makartijs uzsver, ka šie karstuma viļņi bija neparasti ne tikai intensitātes, bet arī laika ziņā. "Tie bija ārkārtēji karstuma viļņi Apvienotajai Karalistei un visai Rietumeiropai, un īpaši neparasti tāpēc, ka iestājās tik agri gadā."
Pētījuma autori secinājuši, ka klimata pārmaiņu dēļ maksimālā dienas temperatūra šajos karstuma viļņos bijusi par 3 līdz 4 grādiem augstāka, nekā tā būtu pasaulē bez globālās sasilšanas.
Savukārt Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūras Klimata un veselības drošības centra vadītāja Lī Beranga-Forda uzsvēra, ka jaunākie dati ataino pieaugošo apdraudējumu sabiedrības veselībai. "Šie modeļi palīdz parādīt, cik liels risks saistīts ar ekstrēmu karstumu un kādus arvien lielākus draudus klimata pārmaiņas rada mūsu labklājībai."
Eksperti brīdina, ka klimata pārmaiņas padara karstuma viļņus ne tikai biežākus, bet arī intensīvākus. Pērn Apvienotās Karalistes Klimata pārmaiņu komiteja secināja, ka valsts vēl nav pietiekami sagatavota šādu laikapstākļu sekām. Savukārt maijā publicētajā ziņojumā lēsts, ka līdz 2050. gadam pat 92% mājokļu Apvienotajā Karalistē vasarās varētu kļūt pārmērīgi karsti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
