Karstuma viļņi Eiropā saasina diskusiju: vai gaisa kondicionieri kļūst par nepieciešamību?

Vācijas austrumos svētdien gaisa temperatūra sasniedza 41,7 grādus, kas ir viens no augstākajiem jebkad reģistrētajiem rādītājiem valstī. Tikmēr Eiropa kopumā piedzīvo vienu no spēcīgākajiem karstuma viļņiem vēsturē.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge norāda, ka Eiropā līdz šim pamatoti lielāka uzmanība pievērsta ilgtermiņa risinājumiem, piemēram, ēnojumam, ēku siltināšanai un atvēsināšanās centriem, taču atsevišķās situācijās nepieciešami arī gaisa kondicionieri.

Pēc PVO aplēsēm pēdējo četru gadu laikā karstuma dēļ Eiropā miruši vairāk nekā 200 000 cilvēku. Lai gan pēdējo gadu laikā valstu gatavība reaģēt uz karstuma viļņiem ir uzlabojusies un tas palīdzējis samazināt mirstību, karstuma viļņi kļūst arvien intensīvāki.

Eksperti uzsver, ka gaisa kondicionieru uzstādīšana īpaši svarīga slimnīcās, sociālās aprūpes centros, skolās un sabiedriskajā transportā. Tomēr daudzviet Eiropā debates pāraugušas politiskā strīdā.

Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) apsūdzējusi tradicionālās partijas par pārāk stingru klimata politiku, kas, tās ieskatā, kavē plašāku gaisa kondicionieru izmantošanu. Savukārt Francijā līdzīgu nostāju paudusi Marinas Lepēnas vadītā Nacionālā apvienība.

Diskusijas saasinājušās arī pēc tam, kad ASV sociālajos tīklos plašu uzmanību guva ieraksti, kuros Eiropas salīdzinoši nelielais gaisa kondicionieru skaits tika izmantots kā piemērs neveiksmīgai klimata politikai.

Tomēr eksperti norāda, ka situācija nav tik vienkārša. Gaisa kondicionieri palīdz pasargāt cilvēkus no karstuma, taču vienlaikus tie patērē elektroenerģiju un pilsētās var vēl vairāk paaugstināt gaisa temperatūru, jo izvada siltumu ārējā vidē.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka pieprasījums pēc gaisa dzesēšanas sistēmām pasaulē turpinās strauji pieaugt, jo klimats kļūst siltāks.

Tikmēr Eiropā gaisa kondicionieru izplatība būtiski atšķiras. Itālijā un Spānijā tie jau ir vairāk nekā pusei mājsaimniecību, Francijā – aptuveni ceturtajai daļai, savukārt Vācijā stacionāri gaisa kondicionieri ir tikai aptuveni 6% mājokļu.

Klūge uzsver, ka galvenā prioritāte ir pasargāt visneaizsargātākos iedzīvotājus. "Šobrīd svarīgākais ir nodrošināt gaisa kondicionierus cilvēkiem, kuriem tie nepieciešami medicīnisku iemeslu dēļ, vienlaikus turpinot veidot infrastruktūru – kokus, zaļos jumtus un vēsākas ēkas –, kas pasargā ikvienu," viņš sacīja.

Savukārt Oksfordas Universitātes klimata pētniece Hloja Brimikomba uzskata, ka sabiedrībai būtu jāpārdomā prioritātes. "Karstuma viļņu laikā mēs patērējam daudz enerģijas un ūdens, lai dzesētu datu centrus. Cilvēku dzīvībām vajadzētu būt vērtīgākām par mākslīgo intelektu – vai vismaz tā vajadzētu būt," viņa sacīja.