2. pensiju līmenis nav glābšanas riņķis: eksperti stāsta, kā veidot lielāku drošības spilvenu
Latvijā pensiju otrajā līmenī iemaksātās summas šogad ir augušas un arī ienesīgums bijis gana ražīgs. Ieguldījumu eksperti gan uzsver, ka ar pirmo un otro pensiju līmeni vien pārtikušām vecumdienām būs krietni par maz, tāpēc iesaka līdzekļus ieguldīt arī trešajā līmenī. Savukārt spēlēšanās ar finanšu instrumentiem un mēģinājumi ieguldīt šaurās nišās var beigties ar rūgtu un dārgu mācību.
Šovasar Latvijas iedzīvotāju kopējais uzkrājumu apjoms 2. līmenī pārsniedza 10,4 miljardus eiro – par miljardu vairāk, nekā gadu iepriekš. Un šogad ieguldījumi 2. pensiju līmenī, sevišķi plānos ar lielo akciju īpatsvaru, bija ļoti ienesīgi.
"Vispār šis gads ir bijis labs visiem plāniem, ja skatāmies gada ienesīgumu, tas ir bijis pozitīvs pilnīgi visiem, arī pavisam konservatīvajiem plāniem."
Ja skatāmies uz pirmā pusgada ienesīgumiem tieši akciju plāniem, tie sasniedz 13-14% ja skatāmies gada ienesīgumu, gada ienesīgums stabili virs 23-24%
Tomēr uz pirmā un otrā pensiju līmeņa sakrātajiem procentiem paļaujoties vien, gaidāmas ļoti liesas vecumdienas. Inflācija aug ar katru gadu un nekas neliecina, ka tas radikāli mainīsies.
"No pensiju 1. un 2. līmeņa kopā cilvēks var rēķināties ar 40% no pirmspensijas vecuma ieņēmumiem. Ja cilvēks pirms pensijas pelna 1000 EUR, jārēķinās, ka pensija būs vien 400 EUR. Tas padara privāto uzkrājumu nozīmi ļoti augstu; katram būtu jāpadomā, lai ir papildu kapitāls."
"Swedbank" pārstāves ieskatā labākais veids, kā nodrošināt pienācīgu pensiju nākotnē, ir 3. pensiju līmenis, jo turklāt var saņemt 25,5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un ja to atkal iegulda 3. līmenī, uzkrājums akumulējas daudz ātrāk.
Arī ieguldīšanas treneris Toms Kreicbergs uzskata, ka vieglākais veids, kā parūpēties par labākām vecumdienām ir 3. pensiju līmenis, sevišķi, ja neinteresē finanses un pašam negribas lauzīt galvu, kur un kā investēt. Ja pašam gribas aktīvi iesaistīties savas nākotnes kaldināšanā, vērtīgi būtu izglītoties, taču tas prasa laiku, naudu, apņemšanos.
Neizglītotu un nepieredzējušu cilvēku vēlme pašrocīgi ātri gūt peļņu ar finanšu instrumentiem un investīcijām parasti beidzas bēdīgi — tirgus ir svārstīgs, daudziem trūkst psiholoģiskās noturības un analītisko spēju, lai sūri grūti krāto naudu emociju ietekmē nepazaudētu.
"Ir jāizglītojas, jo citādāk cilvēki vai nu sāk spēlēties ar treidingu, kas ir augsta riska nodarbe: pirkt, pārdot, mēģina, kā saka, izcelt no tirgus, parasti nesanāk, parasti cilvēki zaudē. Vai arī izvēlas atsevišķas akcijas, par kurām dzirdēts ziņās, bet statistika rāda, ka ilgtermiņā uzrāda vājus rezultātus, daudz gudrāk ir ieguldīt diversificētā portfelī, kurā ir simtiem akciju dažādās nozarēs. Pašam salikt ir diezgan grūti, tāpēc tiek izmantoti pensiju līmeņi."
Eksperti uzsver, ka nauda, sevišķi turēta zeķē vai krājkontā, faktiski ar katru gadu zaudē savu vērtību, tādēļ svarīgi būtu to izmantot prātīgi, lai pensijas gados nenāktos kārt zobus vadzī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
