Francija pārbaudīs gatavību krīzei ar elektroenerģijas pārrāvuma mācībām

Francijas valdība 2027. gada otrajā pusē plāno rīkot teorētiskas krīzes simulācijas mācības, kurās tiktu modelēts pēkšņs un visas valsts mēroga elektroenerģijas padeves pārtraukums.

Mācībās piedalīsies Francijas elektroenerģijas tīklu operatori, vairākas valdības iestādes un ministrijas, kā arī Francijas militārā administrācija.

To mērķis būs noskaidrot, kā valsts spētu reaģēt uz plaša mēroga elektroenerģijas pārrāvumu, līdzīgu tam, kas 2025. gada aprīlī skāra Spāniju un Portugāli, vai arī uz lielu kiberuzbrukumu elektroenerģijas infrastruktūrai, kāds pērn notika Polijā. Eiropas Savienības amatpersonas šo uzbrukumu Polijā saistījušas ar Krievijas izlūkdienestu aktivitātēm.

"Mērķis ir pārbaudīt valsts spēju reaģēt," norādījis kāds ar sagatavošanos saistīts avots. Mācībās tiks vērtēts, cik ātri iespējams atjaunot elektroapgādi un vai valsts spēj nodrošināt būtisku pakalpojumu nepārtrauktību.

Par šādu vingrinājumu oficiāli tika paziņots 8. jūlijā starpministriju komitejas sanāksmē par nacionālo noturību. Plašāka informācija par mācībām gaidāma līdz gada beigām.

Sanāksmes dokumentos norādītas arī citas prioritātes, tostarp valsts spējas nodrošināt piekļuvi precēm, kas nepieciešamas "valsts darbības nepārtrauktībai un iedzīvotāju aizsardzībai".

To vidū minētas ārkārtas segas, ģeneratori, medikamenti, sakaru aprīkojums, tiesībsargājošo iestāžu ekipējums, kā arī reti un kritiski nepieciešami izejmateriāli.

Krīžu gatavība Francijā kļuvusi par politisku jautājumu, jo rekordliels karstums un plaši mežu ugunsgrēki liek valstij izvērtēt savas spējas reaģēt uz ārkārtas situācijām.

Pagājušajā vasarā valdība atjaunināja Nacionālās noturības stratēģiju — plānu, kura mērķis ir nodrošināt "sabiedrības dzīvei būtisko funkciju saglabāšanu" kara vai dabas katastrofu gadījumos.

Kopš vasaras sākuma vairākos Francijas reģionos piedzīvots neierasts karstums, jūnijā sasniedzot vairākus temperatūras rekordus.

Francijas dienvidrietumos nekontrolējami mežu ugunsgrēki, ko pastiprināja sausums un ekstremāls karstums, lika evakuēt vairāk nekā 200 000 cilvēku.

Savukārt Parīzē pilsētas mērs aicināja lielos pārtikas mazumtirgotājus nodrošināt ledus krājumus, jo pastāvēja bažas, ka pirmās palīdzības dienestiem varētu pietrūkt līdzekļu karstuma dūrienu upuru atdzesēšanai.

Opozīcijas partijas nekavējoties kritizēja valdību, apgalvojot, ka valsts nav pietiekami sagatavota krīzēm. Valdībai nācās aizstāvēt savu rīcību.

Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornu arī paziņoja, ka valdība iesniegs parlamentā likumprojektu, lai uzlabotu ārkārtas situāciju pārvaldību.

"Mēs vēlamies ugunsdzēsības un glābšanas dienestus atkal koncentrēt uz to galveno uzdevumu un pielāgot mūsu sistēmu krīzēm, kas mūs sagaida nākotnē," intervijā laikrakstam "La Tribune Dimanche" sacīja Lekornu.