Šovasar karstuma rekordi vēl nekrīt. Zinātnieki brīdina – "El Ninjo" lielākais spēks tikai tuvojas

Lai gan var šķist, ka planēta šovasar piedzīvo rekordus graujošu karstuma sezonu, pagaidām 2026. gads vēl nav karstākais novērojumu vēsturē, raksta "Associated Press".

Klimata statistika liecina, ka līdz šim 2026. gads ir tikai trešais karstākais, atpaliekot no 2024. un 2025. gada. Tomēr zinātnieki aicina nesteigties ar secinājumiem. Cilvēku izraisītās globālās sasilšanas un īpaši spēcīga "El Ninjo" kombinācijas dēļ pastāv arvien lielāka iespēja, ka līdz gada beigām 2026. gads kļūs par karstāko gadu novērojumu vēsturē, pārspējot 2024. gada rekordu vai vismaz pietuvojoties tam.

Pat ja šogad tiks sasniegts jauns rekords, tas, visticamāk, ilgi nepastāvēs. Lai gan zinātnieku viedokļi par to, vai 2026. gads kļūs par karstāko gadu vēsturē, atšķiras, viņi ir vienisprātis, ka 2027. gadam ir ļoti lielas izredzes pārspēt visus iepriekšējos temperatūras rekordus.

Pēc klimata zinātnieka Zekes Hausfatera domām, pēdējos gados cilvēku uzmanību no klimata pārmaiņām novērsa kari un konflikti pasaulē.

"Cilvēki nepievērsa īpašu uzmanību klimata pārmaiņām, jo pasaule "dega" citos veidos. Tagad pasaule atkal deg, bet šoreiz klimata pārmaiņu dēļ, un to kļūst arvien grūtāk ignorēt. Situācija turpinās pasliktināties," aģentūrai "Associated Press" norādīja zinātnieks.

Viņš aprēķinājis, – pastāv 35% iespēja, ka 2026. gads pārspēs 2024. gadu un kļūs par karstāko novērojumu vēsturē. Martā viņš šādu iespējamību vērtēja tikai ar 7%.

Lasi arī: Pasaulei draud ļoti spēcīga dabas parādība "El Ninjo". Vai sekas jutīsim arī Latvijā?

Bijušais NASA klimata zinātnieks Džeimss Hansens prognozē, ka 2026. gads varētu kļūt par karstāko gadu novērojumu vēsturē, pārspējot līdzšinējo rekordu, kas tika sasniegts 2024. gadā. Zinātnieki norāda, ka pasaules okeāni šobrīd ir neparasti silti, un kopš jūnija gandrīz katru dienu tiek reģistrēti jauni karstuma rekordi.

Eiropas klimata dienests ziņo, ka jūras karstuma viļņi šogad skāruši apmēram 82% pasaules okeānu virsmas. Klimata pētnieki uzskata, ka situāciju var vēl vairāk ietekmēt gaidāmais "El Ninjo" fenomens, kas paaugstina globālo temperatūru un veicina ekstrēmus laikapstākļus daudzviet pasaulē.

Šīs vasaras karstumu nevar izskaidrot tikai ar "El Ninjo"

Zinātnieki uzsver, ka 2026. gada vasaras ekstrēmo karstumu nevar norakstīt tikai uz "El Ninjo" ietekmi, jo tā pilnais efekts izpaužas tikai pēc dažiem mēnešiem.

Meža ugunsgrēki, karstuma viļņi un citi ekstrēmi laikapstākļi, kas dominējuši šovasar, ir tieši tas, par ko zinātnieki brīdinājuši jau gadiem ilgi saistībā ar ogļu, naftas un dabasgāzes dedzināšanu.

"Rekordaugsto temperatūru galvenais iemesls ir klimata pārmaiņas. "El Ninjo" ietekme ir daudz mazāka, tikai aptuveni viena vai divas desmitdaļas grāda papildus ilgtermiņa sasilšanas tendencei," skaidro eksperts.

Bijušais NASA klimata zinātnieks uzskata, ka sasilšana pat paātrinās. Viņš to saista ar rūpnieciskā piesārņojuma samazināšanos. Daļa piesārņojuma līdz šim daļēji aizsedza siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radīto ietekmi, atstarojot Saules starojumu. Tagad šis efekts mazinās.

Karstuma viļņi kļūst arvien biežāki

Zinātnieki norāda, ka šīs vasaras karstuma viļņi īpaši smagi skāruši reģionus, kas nav pieraduši pie ilgstoša ekstremāla karstuma. Īpaši jūtams ir karstums naktīs, kas pasliktina cilvēku miegu, veselību un darba spējas.

Eiropas klimata dienesta eksperte Samanta Bērdžesa atgādina, ka Eiropā maijā bija vērojams īpaši intensīvs karstuma vilnis, vēl viens jūnijā, divi jūlijā, bet pašlaik karstuma periods turpinās Francijā un Spānijā.

Viņa uzsver, ka Eiropa nav vienīgais reģions, ko skāris ekstrēms karstums.

"Ļoti spēcīgi karstuma viļņi bijuši arī Ziemeļamerikā, neparasti augstas temperatūras novērotas Dienvidamerikā, bet Indijā karstums izraisījis postošas sekas," sacīja Bērdžesa. "Karstuma viļņi pasaulē ir bijuši vienmēr, taču Eiropā šogad neparasta ir to biežums un plašums," norāda eksperte.