Aiz priekškara: Krievu mīti neiztur realitātes pārbaudi

Ukraiņu "terorisma" mitoloģija

Tajā pašā laikā krievi noklusē ukraiņu dronu triecienu radītos zaudējumus. Ko šajā gadījumā nozīmē "noklusē"? Krievu militārpersonas un civilie propagandisti gan nemitīgi runā par ukraiņu "terorismu" un par it kā notiekošo vēršanos pret Krievijas civiliedzīvotājiem, taču absolūti noklusē ukraiņu radītos militāros zaudējumus.

Arī par veiksmīgajiem Ukrainas dronu triecieniem pa Krievijas "Wildberries" noliktavām (krievu "Amazon" analogs, kur glabājas arī militāras preces) tika ziņots garāmejot, faktiski pieminot tikai vienu triecienu. Tas, ka ukraiņi ir devuši triecienus vairāk nekā desmit noliktavām, ziņots netiek.

Proti, no ukraiņu triecieniem, kas nodara konkrētus zaudējumus Krievijas ekonomikai un militāri rūpnieciskajam kompleksam, tiek izveidots mītisks "terorisma bubulis", kas vērsts pret civilajiem iedzīvotājiem. Tā teikt, baidieties un esat sašutuši par ukraiņu "necilvēcību". Tajā pašā laikā krievi nekādā gadījumā neziņo par reāliem Ukrainas nodarītiem zaudējumiem. Nedz militāriem, nedz ekonomiskiem. Jo mitoloģiskais stāsts paredz, ka ukraiņi ir izmisuši, kaujas nespējīgi un tāpēc ķeras pie "terorisma".

Krievu mītradē pieņemamāks un uz auditoriju strādājošāks šķiet stāsts par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem nekā ziņas par konkrētiem ekonomiskiem vai militāriem zaudējumiem. Tieši tāpēc 9. augusta vakara lielajā ziņu apskatā nebija ne vārda par to, ka Ukrainas droni naktī uz svētdienu Krievijas Melnās jūras piekrastē Gelendžikā netālu no Krievijas diktatora Vladimira Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai.

Uzbrukumos tika iznīcināti vēl četri Krievijas pretgaisa aizsardzības objekti – pretgaisa aizsardzības raķešu komplekss "Tor" Pudovā, Rostovas apgabalā, zenītraķešu un artilērijas komplekss "Pancir-S1" Jeiskā, Krasnodaras novadā, kā arī divas radiolokācijas stacijas – "Podļot-K1" Golovatovkā, Rostovas apgabalā, un "Kasta 2E2" Latonovā, Rostovas apgabalā. Tāpat Ukrainas droni Melnajā jūrā trāpījuši arī naftas tankkuģim un diviem sauskravas kuģiem.

Šādi Ukrainas panākumi nebūt neiederas krievu radītajā mītā, kur ukraiņi ir neveiksminieki, kuriem beigušies visi resursi, un kuriem ASV ir atteikusi piegādāt "Patriot" raķetes. Savu it kā militāro neveiksmju dēļ ukraiņiem nekas cits neatliekot kā vien ķerties pie terora, kas skar civiliedzīvotājus.

Šāda mīta stiprā puse ir tā, ka tajā krievi attēloti kā nenoliedzami stiprāki par ukraiņiem, kuriem vairs nav ne ieroču, ne dzīvā spēka, savukārt ukraiņi tiek padarīti par briesmoņiem, kas savā bezspēcībā vēršas pret nevainīgiem iedzīvotājiem, pastrādājot kara noziegumus.

"Spiediens uz mūsu valsti ir ienaidnieka mūsu pilsētās veikto teroristu uzbrukumu un politisko slepkavību mēģinājumu mērķis. Ienaidnieks pieliek šīs milzīgās pūles, lai grautu mūsu sabiedrību no iekšienes. Šīs grūtības pārvēršas traģēdijā. Tā, protams, ir katastrofa un nopietnas bēdas, bet tā mūs vieno. Mēs kļūstam stiprāki, mēs turamies ciešāk sadevušies rokās, mēs, protams, esam dusmīgi. Tas sāp. Mums ir jāiznīcina Kijivas režīms. Tad tā būs uzvara," Krievijas televīzijā klāstīja kara propagandists jeb vojenkors Jevgēņijs Podubnijs.

Vēl viena krievu radītā mīta neatņemama sastāvdaļa ir vēstījums, ka pašreizējā karā runa vairs nav tikai par "nacistu režīma" Kijivā sagraušanu. Runa ir par Ukrainas "okupēto" krievu vēsturisko teritoriju atgūšanu. Arī Podubnijs savā monologā uzsvēra, ka ir "jāatbrīvo" Krievijas teritorijas. Tātad faktiski krievu mītā pašlaik notiek taisnīgs karš savu teritoriju atgūšanai.

Krievu iztēlotā vēlamība un realitāte

"Ukrainas pretgaisa aizsardzība sabrūk. Jūlijā Krievijas armija izšāva rekordlielu skaitu – 376 raķetes. Melnajā jūrā Krievijas armija pielikusi punktu Ukrainas bruņoto spēku jūras loģistikai. Iznīcināti vēl divi sauskravu kuģi. Triecieni uzņem apgriezienus – šonedēļ notika divpadsmit milzīgi grupveida uzbrukumi. Ir skartas aizsardzības rūpniecības iekārtas, degvielas uzpildes stacijas, bet pats galvenais – loģistikas un transporta mezgli, kā arī divsimt tūkstoši kvadrātmetru noliktavu platības. Kijivā līdz pamatiem nodega loģistikas centri "Čaika", "Transloģistika" un "Epicenter", kuros atradās Rietumu droni un to komponenti. Vienas nedēļas laikā Krievijas armija atbrīvoja astoņus apdzīvotus punktus. Krievijas vienības atvairīja vairāk nekā 71 pretuzbrukumu un sagūstīja 19 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus," šādus visnotaļ uzvarošus stāstījumus visu aizvadīto nedēļu izplatīja krievu propagandisti. Protams, ka šajā mītā krievi zaudējumus necieta un bojā negāja neviens Ukrainas civiliedzīvotājs.

Realitātē krieviem ir lieli dzīvā spēka zaudējumi un krievu uzlidojumos Ukrainas pilsētām bija vairāki bojāgājušie civiliedzīvotāji. Krievu mītam, ka viņi uzbrūk tikai militāriem objektiem, pretī stājas drūmā realitātē – Krievijas armijas drona triecienā Sumu apgabalā, kur tika trāpīts tirgum, tika ievainoti desmit cilvēki. Lieki teikt, ka tirgus nekādā scenārijā nevar kvalificēties kā militārs objekts. Un tas ir tikai viens piemērs no neskaitāmiem.

Ja raugās nevis uz mitoloģiju, bet de facto notiekošo frontē, tad Somijā bāzētā drošības analīzes un izlūkošanas organizācija "Black Bird Group" vēsta, ka saskaņā ar tās aprēķiniem Krievijas bruņoto spēku neto ieguvumi Ukrainā bija aptuveni 106 kvadrātkilometri. Tā ir aptuveni viena trešdaļa no Rīgas platības. Tas ir ļoti ierobežots ieguvums, jo salīdzinājumā ar 2025. gada jūliju krievi ieņēma gandrīz piecas reizes vairāk teritorijas.

Savukārt saskaņā ar Kārnegi fonda militārā analītiķa Maikla Kofmana datiem, katru mēnesi nogalināto Krievijas karavīru skaits pēdējo 18 mēnešu laikā gandrīz noteikti ir dramatiski pieaudzis. Kopumā katru mēnesi nogalināto vai smagi ievainoto Krievijas karavīru skaits ir aptuveni 30 000. Tikmēr katru mēnesi jaunpienākušo karavīru skaits ir samazinājies līdz 27 000, jo dažos Krievijas reģionos samazinās iesaukšanas prēmijas un pieaug izpratne par bojā gājušo skaitu.

"Black Bird Group" secina, ka Krievijai kaujas laukā lielākoties ir izsīkušas visas iespējas un būtiska operatīvā attīstība pašlaik ir ārkārtīgi maz ticama.

"Ņemot vērā Ukrainas tālejošās kampaņas radītās ekonomiskās grūtības, Krievija, visticamāk, mēģinās saasināt karu. Tāpat kā jūlijā Krievijas iespējas eskalācijai joprojām ir ierobežotas," raksta "Black Bird Group".

Lai arī Rietumu militāro analītiķu ieskatā Krievija pašlaik piedzīvo gan militāras, gan ekonomiskas grūtības, tomēr Kremļa diktators Vladimirs Putins negrasās apstāties. Tas būtībā ir viņa izdzīvošanas jautājums. Tādēļ arī eksperti secina, ka gaidāma eskalācija.

Kā medijos izteicies Latvijas militārais eksperts Igors Rajevs, nevar izslēgt, ka krievi, izmisuma spiesti, varētu Ukrainā pielietot taktiskos kodolieročus.

Krievijas domes deputāts no Putina partijas "Vienotā Krievija" Aleksejs Žuravļovs raidījumā "60 minūtes" uzsvēra, ka "ar viņiem [lasi, ukraiņiem] nevar būt nekādu sarunu, jo viņiem jāatbild par visu, ko tie izdarījuši". Žuravļovs piemeta arī savu pagalīti Kremļa mītražu kurtajam ugunskuram, piebilstot, ka "mums ir jāatkaro savu senču zeme".

Ietekmīgā izdevuma "Foreign Affairs" rakstā "Kāpēc vājā Krievija turpina karot" norādīts, ka, neskatoties uz visām Krievijas ievainojamībām, Putins nav gatavs sēsties pie sarunu galda.

"Lai gan viņš pacieš piesardzīgus aicinājumus uz mieru un dažreiz sūta signālus, ka arī viņš ir ieinteresēts izlīgumā, Putina rīcība liecina, ka viņš nav gatavs rāpties ārā no bedres, kurā viņš tagad atrodas. Patiesībā viņš, šķiet, vēlas turpināt to rakt. Kamēr Putins ir pārliecināts, ka viņam ir priekšrocības pār Ukrainu, pateicoties viņa ballistisko raķešu destruktīvajai spējai, un ka Ukraina ir neaizsargāta pārtvērēju trūkuma dēļ, viņš, visticamāk, turpinās mēģināt nogurdināt Ukrainu – neatkarīgi no kaitējuma viņa valstij," raksta "Foreign Affairs".

Lielas bažas rada gaidāmā ziema, uz kuru ļoti cer krievi. Proti, agresora stratēģija paredz ziemas periodā maksimāli iznīcināt Ukrainas energoinfrastruktūru, tādējādi cerot piespiest to padoties.

Vienlaikus šeit strādā arī zināma asimetrija. Arī ukraiņi ziemas periodā noteikti sitīs pa Krievijas energoapgādi, intervijā LETA norādīja ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tomēr "Foreign Affairs" raksta autoru ieskatā sabiedrības neapmierinātību ar ekonomiku varētu kompensēt arī pieaugošs "pulcēšanās ap karogu" efekts. Ar to apzīmē tautas saliedēšanos ap valdību starptautisku krīžu vai kara laikā.

"Tā kā Ukrainas uzbrukumi pastiprinās un ietekmē arvien vairāk cilvēku, parastie krievi varētu secināt, ka karš pret Kijivu ir karš par nacionālo izdzīvošanu, tieši tā, kā Putins jau sen ir norādījis. Neatkarīgā "Levadas centra" aptaujas liecina, ka atbalsts Krievijas bruņoto spēku darbībām visā valstī pārsniedz 65% un mazāk nekā 25% iedzīvotāju ir pret tām. Taču Krievijas reģionos, kas robežojas ar Ukrainu un kuri sāka saskarties ar Kijivas atbildes triecieniem agrāk nekā pārējā valsts, atbalsts karam ir vēl lielāks," raksta izdevums.

Slaidiņš pret Putinu

Līdztekus visai kara mitoloģizēšanai krievi, protams, pamanās arī izmantot visu no kaimiņvalstu publiskās informācijas telpas, ko vien spēj. Nevajag nemaz spiegot. Tiesa, šie vēstījumi tiek krietni sagrozīti.

Tā, raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva stāstīja, ka Latvijas Bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš TV24 televīzijas pārraidē izteicis aicinājumu nolaupīt un nogalināt Putinu un Lukašenko un paudis neizpratni, kāpēc tas vēl nav izdarīts. Skabejeva īpaši uzsvēra, ka šādu aicinājumu izteicis cilvēks "ar uzplečiem". Nav ilgi jāgaida, lai sāktos runas, ka tas ir potenciāls "casus belli".

Patiesība gan ir pilnīgi cita. TV 24 raidījums, kurā piedalījās majors Slaidiņš, atskaņoja skatītāja jautājumu – ja amerikāņi varēja sagūstīt Venecuēlas diktatoru Maduro, kāpēc to pašu nevar izdarīt ar Putinu un Lukašenko.

Zīmīgi, ka Slaidiņš, pretēji Skabejevas meliem, atbildēja, ka tas nebūtu risinājums. "Aizies Putins, bet cits tāds pats preteklis nāks vietā. Tā ir sistēma. Ja to sistēmu nesaraus. To var izdarīt tikai paši Krievijas iedzīvotāji, no ārpuses to neviens neizdarīs," pauda Slaidiņš.

Tātad nevienā brīdī patiesībai neatbilst apgalvojums, ka Latvijas armijas majors būtu izteicis jelkādu aicinājumu uz šādām darbībām.

Taču propagandistiem ar to vien nepietika. Tūlīt sekoja nākamais sižets no Latvijas, izmantojot kadrus no LTV raidījuma "Panorāma". Proti, tika rādīta svinīgā bēru ceremonija no Lestenes kapiem, kur godināja pagājušajā nedēļā aizsaulē aizgājušo leģionāru Laimoni Ezergaili.

Krievu interpretācijā šo sižetu pavadīja teksts, ka šādi Latvijā tiek godināta "nacistu" piemiņa. Tika izteikti nepatiesi apgalvojumi, ka Ezergailis ir piedalījies soda ekspedīcijās Pleskavas apgabalā. Lai iespaidu vēl vairāk pastiprinātu, protams, ka tika rādīti 16. marta leģionāru piemiņas gājieni.

Kā redzams, krievi, gan izkropļojot faktus, meistarīgi manipulē ar notiekošo Latvijas publiskajā telpā, ieskaitot sabiedriskos medijos, lai mūsu valstis padarītu par "fašistiskām", kuru iedzīvotāji, propagandista Andreja Mamikina vārdiem runājot, gaida uz "krievu atbrīvotājiem".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026

Par šī materiāla saturu atbild informācijas aģentūra LETA.