Ne visi cilvēki odiem šķiet vienādi garšīgi: katrai sugai ir savi favorīti

Katra odu suga ir savā ziņā unikāla, liecina žurnālā "iScience" publicētais pētījums, kurā tika pārbaudīta trīs odu sugu — dzeltenā drudža odas (Aedes aegypti), Āzijas tīģera odas (Aedes albopictus) un dienvidu mājas odas (Culex quinquefasciatus) — pievilcība 119 cilvēkiem Maiami, Floridā.

Odi atrod saimniekus, izmantojot signālu kombināciju, tostarp oglekļa dioksīdu, ķermeņa smaržu, siltumu, mitrumu un vizuālos signālus. Cilvēka smarža pati par sevi ir ārkārtīgi sarežģīts ķīmiskais maisījums, kas satur simtiem gaistošu savienojumu. Atšķirības šajos savienojumos, daži no kuriem tiek ražoti vai pārveidoti uz ādas dzīvojošo baktēriju ietekmējumā, var palīdzēt odiem atšķirt cilvēkus.

Pētnieki atklāja, ka daži cilvēki bija ļoti pievilcīgi vairāk nekā vienai odu sugai, taču neviens no pētījumā iesaistītajiem nebija vispievilcīgākais visām trim sugām. Citiem vārdiem sakot, tas, ka kāds cilvēks bija īpaši pievilcīgs vienai sugai, nenozīmēja, ka viņš būtu īpaši pievilcīgs arī citai sugai.

"Sākot pētījumu, mēs negaidījām, ka sugas dos priekšroku dažādiem cilvēkiem," preses relīzē teica pētījuma galvenā autore Keilija Marrero.

"Man bija liels pārsteigums, ka katrai sugai ir savs raksturīgs mikrobiālais nospiedums, ko tā izmanto kā signālu." Keilija Marrero

Dzeltenā drudža ods izrādīja nelielu priekšroku vīriešu dzimuma dalībniekiem, un tas bija saistīts ar konkrētiem gaistošo savienojumu un ādas baktēriju modeļiem, savukārt Āzijas tīģera ods tika piesaistīts paaugstinātajam ketonu līmenim un augu izcelsmes gaistošajiem savienojumiem, ko āda izdala dabiskā ceļā. Dienvidu mājas ods ir aktīvs naktī, un to piesaista mikroskopiskā ekosistēma, ko veido baktērijas, sēnītes un mikrobi, kuri dabīgi dzīvo uz cilvēku ādas.

Mērķtiecīga pieeja odu pārnestajām slimībām

Izpratne par signāliem, kas piesaista dažādas odu sugas, varētu palīdzēt zinātniekiem izstrādāt mērķtiecīgākas stratēģijas cīņai pret odu pārnestajām slimībām, tostarp denges drudzi, Zikas vīrusu, dzelteno drudzi un Rietumnīlas vīrusu.

"Cilvēka smaržas komponentu, kas piesaista vai atbaida odus, izdalīšana varētu novest pie jaunu stratēģiju izstrādes cīņai pret vektoru pārnestām slimībām," sacīja neiroģenētiķis Metjū DeDženāro, kurš vada pētniecības komandu un ir Biomolekulāro zinātņu institūta direktors FIU — Maiami štata universitātē.

Trīs pētījumā pārbaudītās sugas nav vienlīdz nozīmīgas Eiropā.

Āzijas tīģeru odi tagad ir izplatījušies lielā daļā Eiropas — tie sastopami Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā — un turpina paplašināt savu areālu. Saskaņā ar ECDC datiem šis ods "ir piedzīvojis dramatisku izplatību visā pasaulē, ko veicinājušas cilvēka darbības", un klimata pārmaiņu dēļ paredzams, ka tas "turpinās būt veiksmīga invazīvā suga, kas izplatīsies ārpus savām pašreizējām ģeogrāfiskajām robežām".

Saskaņā ar ECDC datiem dzeltenā drudža odam Eiropā ir daudz ierobežotāks izplatības areāls.

Savukārt dienvidu mājas ods parasti nav sastopams Eiropas kontinentālajā daļā, jo tas dod priekšroku tropu un subtropu reģioniem.

Pētnieki uzsver, ka pētījums tika veikts laboratorijas apstākļos un tas neliecina, ka konkrēta persona reālajā dzīvē noteikti saņemtu vairāk odu kodumu. Viņi norāda, ka būs nepieciešami lauka pētījumi, lai noteiktu, cik lielā mērā laboratorijas rezultāti atbilst faktiskajai odu kodīšanas uzvedībai.