"Vēlēšanas dara brīnumus." Pierobežā valsts finansējumu varētu saņemt arī ļoti mazas vidusskolas
Valsts varētu finansēt vidusskolas pat tad, ja tajās mācās vien 15 audzēkņi. Ar tādu priekšlikumu klajā nākusi Izglītības ministrija, rosinot jau no septembra mainīt prasības jaunajā skolu finansēšanas modelī "Programma skolā". Šis izņēmums attiektos tikai uz pierobežas skolām, kurās arī šobrīd pieļaujams mazāks skolēnu skaits. Turklāt ministrija to piedāvā tikai kā viena gada pārejas risinājumu. Vai skolēnu skaita prasību samazināšana tiešām palīdzēs saglabāt mazās vidusskolas, vai tomēr tas ir tikai priekšvēlēšanu laika risinājums?
Jaunais skolu finansēšanas modelis paredz, ka no septembra pilnu valsts finansējumu pedagogu algām saņems tikai tās skolas, kas atbilst noteiktiem skolēnu skaita kritērijiem. Tie dažādās pašvaldībās atšķiras, bet jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielākam jābūt skolēnu skaitam. Savukārt pierobežas un tā sauktajās pieejamības skolās prasības ir viszemākās.
Tomēr arī šajās skolās, piemēram, 1.-3. klasē kopā ir jāmācās vismaz 15 bērniem, bet vidusskolas posmā nepieciešami vismaz 30 skolēni. Tā kā šo slieksni daudzviet sasniegt nespēj, ministrija rosina vismaz uz gadu finansējumu saglabāt arī skolām, kurās vidusskolas posmā mācās tikai 15 audzēkņi. Mazākajās klašu grupās, savukārt, pieļautu skolēnu skaita svārstības.
"Šobrīd pieejamības skolām ir strikti noteikts bērnu skaits. Un brīdī, kad viens no bērniem skaita ziņā iztrūkst, tad pēkšņi pieejamības skola vairs nav pieejama. Manuprāt, tas nav atbilstoši situācijai ne pierobežā, ne tajās vietās, kur mums ir lieli attālumi no bērnu dzīvesvietas līdz izglītības iestādēm."
Tas nozīmē, ka mazo skolu uzturēšanai varētu būt nepieciešams papildu valsts finansējums. Cik liels tas būs, ministre šodien vēl nevarēja pateikt. Ministrijā gan uzsver – pārejas periods ir nepieciešams, lai pašvaldībām dotu vairāk laika pielāgoties jaunajam modelim un mazinātu tūlītēju skolu slēgšanas risku.
"Es negribētu sagaidīt brīdi, ka teritorijās, kur bērns šobrīd jau brauc 40 minūtes, citur pat varbūt 50 minūtes uz savu pirmo klasi, atnāk ziņa no pašvaldības, ka, "ziniet, Ministru kabineta noteikumiem mēs vairs neatbilstam, nākamajā gadā mēs nezinām, kur jūs to bērnu, kurā skolā varēsiet palaist, jo mēs šo skolu vērsim ciet, jo pašvaldība nevar atļauties finansēt 100% atlīdzību pedagogiem"."
Lai gan varētu šķist, ka šo ziņu pierobežas skolas un pašvaldības uztver kā uzvaru, jo iepriekš regulāri pauduši, ka mazās vidusskolas ir svarīgas, tomēr tā gluži nav. Piemēram, Kārsavas vidusskolā uzskata – arī 30 skolēnu slieksnis vidusskolā ir pieņemams, ja vien būtu pieļaujamas nelielas skolēnu skaita svārstības. Tas ļautu jauniešiem mācīties tuvāk mājām un, iespējams, vēlāk palikt dzīvot pierobežā.
Kārsavas vidusskolas direktors
"Nu, lai būtu iespēja, ka varbūt vienā gadā nav, bet nākošajā gadā atkal ir, kā saka, atliku malām. Jo tas nozīmē tā – šogad nav, un viss! Punkts! Un tālāk dodieties prom. Bet, ja viņš dodas tālāk prom, tad viņš jau lielāko tiesu neatgriezīsies. Varbūt fleksibilitāte būs ilgāk. Vēlēšanas dara brīnumus!"
Arī Latvijas Pašvaldību savienība uz piedāvājumu raugās piesardzīgi. Lai gan atsevišķām vietvarām šis būs atspaids, tās esot cerējušas uz plašākām izmaiņām, jo pašvaldības aizvien ir nemierā ar kopējo vietvaru sadalījumu, pēc kura tiek noteikts, cik skolēnu skolā nepieciešams valsts finansējuma saņemšanai.
"Šobrīd, veicot dažādas korekcijas, mēs būtību nepārskatām. Noteikt grupas atbilstoši, ņemot vērā visas tendences, īpaši demogrāfiju. Jo te ir labs…, piemēram, ja Tukuma pilsētā iedzīvotāju skaits faktiski stāv uz vietas, un tā ir 4. grupā ielikta – jo cipars lielāks, jo mazākas prasības. Savukārt Krāslava ir trešajā grupā."
Izglītības ministre atzīst – arī šie kritēriji būtu jāpārskata, taču tam nepieciešama plašāka datu analīze un ilgāks laiks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
