"Esam nokļuvuši priekšvēlēšanu maratonā." LIZDA vadītāja aicina nesteigties ar izmaiņām izglītībā

Nedēļas sākumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu. Tie paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Tuvākajā laikā saskaņošanai varētu sekot arī citi grozījumi, kas skars vairākas izglītības jomas, piemēram, pedagogu darba samaksu un tālmācību.

Visskaļāk izskanējis grozījums par nokārtošanas sliekšņa atcelšanu 9. klases eksāmeniem. "Mēs esam nokļuvuši priekšvēlēšanu maratonā, kur [izglītības] nozarei ir jāspēj turēt līdzi," secina Vanaga.

Viņa skaidro, ka šīs ir pārmaiņas, kurām pedagogiem ir jābūt gataviem. "Viens ministrs nāk un saka: paaugstinām procentu slieksni. Otrs nāk un saka: nē, vispār metam miskastē. Pie tādas situācijas, kāda ir šobrīd, ir nepieciešama konceptuāla saruna," uzsver LIZDA vadītāja.

"Pirms kaut ko tādu virzām, sanākam kopā visas iesaistītās puses un izrunājam, ko mums vajag, kurā klasē, ko mēs ar to darām, kā mēs to skolēnu atbalstam pa ceļam un ne tikai domājam par pārbaudījumiem 9. klases priekšvakarā," norāda Vanaga.

Runājot par skolēnu iespējām labot savus darbus, viņa vērš uzmanību, ka pieņemot, "dzelžainos grozījumus" esot palikusi sajūta, ka šie jautājumi nav līdz galam izrunāti.

"Diezgan liela daļa skolēnu nāk uz ieskaiti, un pirmais jautājums bija: kad es varēšu pārrakstīt? Masveidīgi. Nu, tā arī nevarēja turpināties. (..) Tur ir formulējums, ka katrā mācību priekšmetā vismaz vienu darbu labot. Vismaz vienu – tas var būt, ka kāda skola pateiks: vismaz piecus, septiņus," vērš uzmanību LIZDA vadītāja. Viņa arī norāda, ka līdz ar to skolēnu un vecāku vidū varētu sākties iedalīšana – "labā" vai "sliktā" skola, "labais" vai "sliktais" pedagogs.