Muratovs: Putins var teikt, ko grib, bet uzvaras Ukrainā nebūs

2021.gadā Muratovs saņēma Nobela Miera prēmiju par centieniem "sargāt vārda brīvību".

"Skaitļi atšķiras, bet, pēc konservatīvākajām aplēsēm, kopš Krievijas "speciālās militārās operācijas" sākuma Ukrainā cietumā par nostāju pret pašreizējo valsts politiku nonākuši vismaz 1500 cilvēku. Tas ir trīs reizes vairāk nekā visskarbākajos VDK laikos PSRS," stāsta Muratovs.

Tas, ko Kremlis 2022. gadā formulēja kā īsu un veiksmīgu "militāro operāciju", ir pārvērties asiņainākajā konfliktā Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Tomēr pašpārliecinātais Krievijas diktators Vladimirs Putins turpina prognozēt Krievijas uzvaru.

"Tā nekad nebūs uzvara," saka Muratovs. "Tas, kas notiek jau gandrīz piecus gadus, neatkarīgi no tā, kā viss beigsies, vairs nevar tikt uzskatīts par uzvaru. Tā nevar būt uzvara, ja divas slāvu tautas ir saplosījušas miljonus cilvēku. Vai pat vairāk nekā miljonu."

"Man šķiet, ka pašreizējā situācija Ukrainā ir šāda: to var iznīcināt, bet nevar pakļaut. Ko es domāju ar iznīcināt? Turpmāku eskalāciju līdz pat kodolieroču izmantošanai."

Komentējot, vai tic, ka Kremļa diktators varētu izmantot kodolieročus, Muratovs stāsta: "Visi tie politiskie eksperti, kuri saka: Putins domā tā vai Putins baidās no šā… viņi visi ir šarlatāni. Tas ir tās pašas kategorijas līmenis kā astroloģija. Neviens nezina, kas notiek Vladimira Putina galvā. Arī es nezinu."

"Es lietas vērtēju tikai kā žurnālists. Es analizēju datus. Un kopš gada sākuma vajadzība izmantot kodolieročus ir pieminēta vairāk nekā 500 reizes. Kad to saka dīvaiņi, es nepievēršu uzmanību. Taču esmu dzirdējis šādas diskusijas valsts televīzijā. Un Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kas ir valsts organizēts pasākums, viens no runātājiem kodolieroču izmantošanu pasniedza kā kaut ko labvēlīgu un pozitīvu," pauž Muratovs

Kad Putins 2022. gada februārī paziņoja par iebrukumu Ukrainā, viņš runāja par nepieciešamību "nodrošināt Krievijas drošību". "Sakiet man, vai drošība ir palielinājusies?" jautā Muratovs. "Kad Ukrainas droni uzbrūk uzņēmuma "Wildberries" noliktavām, kad ir degvielas krīze, traucēts mobilais internets, cietumos atrodas politiskie ieslodzītie? Vai drošība ir pieaugusi vai nav?"

Neraugoties uz aptaujām, kas liecina par Putina popularitātes kritumu, Muratovs uzskata, ka Krievijas diktators joprojām stingri kontrolē varu. "Atvainojiet, bet es neticu runām par šķelšanos elitē vai slepenām sazvērestībām. Valsti pārvalda Vladimirs Putins. Viņi no viņa baidās. Un šīs bailes visos iespējamos veidos nostiprina viņa galvenais balsts – Federālais drošības dienests"

Krievijā Muratovs ir atzīts par "ārvalstu aģentu" – apzīmējumu, ko bieži izmanto Kremļa kritiķu sodīšanai. "Ārvalstu aģentiem" ir ierobežotas tiesības: viņiem aizliegts mācīt, kandidēt vēlēšanās, un pat nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā piekļuve līdzekļiem var būt ierobežota. Šis statuss arī kalpo stigmatizēšanai, radot sabiedrībā priekšstatu par "iekšējo ienaidnieku".

Tomēr žurnālists nelabprāt runā par spiedienu, kas vērsts pret viņu pašu, priekšroku dod stāstiem par tautiešiem, kuri atrodas cietumā. "Pašlaik mani visvairāk satrauc tas, ka neviens pasaulē neinteresējas par politiskajiem ieslodzītajiem, kuri pirmie iestājās pret teritorijas sagrābšanu kaimiņvalstī," saka Muratovs.