Nākotne bez cigaretēm? Brisele virza grozījumus, kas varētu būtiski ierobežot smēķēšanu

Veicot tabakas kontroles regulējuma izvērtējumu, Eiropas Komisija secināja, ka līdzšinējie noteikumi veiksmīgi samazinājuši tradicionālo cigarešu patēriņu, taču vairs nespēj sekot līdzi straujajai digitālā mārketinga attīstībai un jaunu nikotīna produktu izplatībai.

Tāpēc Komisija ierosināja pārskatīt Tabakas nodokļu direktīvu, lai ieviestu jaunus ierobežojumus un samazinātu tabakas lietošanu. Tomēr pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2026. gada jūnijā nespēja pieņemt nostāju, galīgais lēmums tagad ir ES Padomes rokās, kur nepieciešams visu 27 dalībvalstu vienprātīgs atbalsts.

Katrs ceturtais eiropietis smēķē

Aptuveni katrs ceturtais Eiropas iedzīvotājs regulāri smēķē vai lieto citus tabakas produktus. Problēma ir īpaši aktuāla jauniešu vidū.

Dati liecina, ka vairāk nekā 11% pusaudžu vecumā no 13 līdz 15 gadiem regulāri lieto tabaku vai populāras nikotīna alternatīvas, piemēram, aromatizētas vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes.

"Eiropas Savienībā ik gadu aptuveni 700 000 cilvēku mirst ar tabakas lietošanu saistītu slimību dēļ. Tā joprojām ir viens no galvenajiem novēršamajiem vēža un sirds un asinsvadu slimību cēloņiem. No sabiedrības veselības viedokļa zemāki nodokļi faktiski subsidē produkta lietošanu, kas ilgtermiņā var nogalināt līdz pat pusei tā lietotāju," norādīja ES veselības asociācijas stratēģiskais padomnieks profesors Martins Makī.

Kur Eiropā smēķē visvairāk?

Katru gadu ES tiek pārdoti aptuveni 300 miljardi cigarešu, un 24% eiropiešu smēķē. Eiropas rūpnīcas gadā saražo vairāk nekā 220 miljardus cigarešu.

Pēc "Eurostat" datiem, smēķētāju īpatsvars dalībvalstīs svārstās no 8% Zviedrijā līdz 37% Bulgārijā. Īpaši izteiktas atšķirības vērojamas vīriešu vidū. Bulgārijā regulāri smēķē 49% vīriešu, bet Latvijā — 48%. Salīdzinājumam, Zviedrijā šis rādītājs nepārsniedz 10%.

Sieviešu vidū visaugstākais tabakas lietošanas līmenis ir Grieķijā, kur smēķē 32%, savukārt Zviedrijā tikai 8%.

Tradicionālās tabakas lietošanas augstākais līmenis ir cilvēkiem vecumā no 25 līdz 54 gadiem. Tomēr jaunākā paaudze arvien biežāk izvēlas elektroniskās cigaretes, karsējamās tabakas izstrādājumus, piemēram, IQOS, vai nikotīna spilventiņus.

Elektroniskās cigaretes uzkarsē šķidrumu ar nikotīnu un aromatizētājiem, pārvēršot to ieelpojamā aerosolā. Savukārt karsējamās tabakas ierīces uzsilda tabaku bez tās dedzināšanas.

Pasaules Veselības organizācija lēš, ka Eiropas reģionā šos produktus lieto 11,6% pusaudžu vecumā no 13 līdz 15 gadiem.

ES vēlas "paaudzi bez tabakas"

ES ilgtermiņa mērķis ir līdz 2040. gadu izveidot tā saukto "paaudzi bez tabakas", kurā smēķē mazāk nekā 5% iedzīvotāju.

Tomēr Briselei nav pilnvaru pilnībā aizliegt smēķēšanu visā Eiropā, jo veselības politika joprojām ir dalībvalstu kompetencē.

Tā vietā ES var ietekmēt tirgu ar nodokļu un regulējuma palīdzību, nosakot, kā tabakas izstrādājumus drīkst pārdot un reklamēt.

Komisijas priekšlikums paredz būtiski paaugstināt minimālos akcīzes nodokļus tabakas un nikotīna produktiem visā ES.

Piemēram, tradicionālajām cigaretēm minimālais akcīzes nodoklis varētu pieaugt par 139%, kas palielinātu to cenu. Vienlaikus pirmo reizi tiktu noteikts minimālais akcīzes nodoklis elektroniskajām cigaretēm, karsējamās tabakas produktiem un nikotīna spilventiņiem.

Turklāt neapstrādāta tabaka tiktu iekļauta ES elektroniskajā izsekošanas sistēmā, lai apkarotu nelegālo tirdzniecību un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.