Paplašina ierēdņu atstādināšanas iespējas. Varēs atstādināt arī tad, ja būs aizdomās turētā statusā

Patlaban iestādes vadītājs ierēdni kriminālprocesa dēļ var atstādināt, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana. Savukārt aizdomās turētā statuss šādas tiesības iestādes vadītājam nedod.

Līdz ar grozījumiem noteikts, ka tad, ja ierēdnis būs atzīts par aizdomās turēto vai pret viņu būs sākta kriminālvajāšana, iestādes vadītājs varēs lemt par viņa atstādināšanu, apturot darba samaksas izmaksu no atstādināšanas dienas.

Tāpat atstādināšana nevarēs balstīties tikai uz faktu, ka pret personu sākts kriminālprocess. Iestādei būs jāizvērtē konkrētā situācija – ierēdņa amata pienākumi, pilnvaras, iespējamie riski un tas, vai viņu iespējams pārcelt citā amatā.

Likums līdz šim noteica, ka iestādes vadītājam ir tiesības uz laiku, bet ne ilgāk kā uz mēnesi, atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, apturot darba samaksu, ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad ierēdņa neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm.

Turpmāk maksimālais termiņš būs trīs mēneši. Tāpat pamatojums tiks paplašināts – atstādināšana būs iespējama, ja ierēdņa palikšana amatā varētu kaitēt ne tikai sabiedrības, bet arī valsts interesēm.

Anotācijā skaidrots, ka šāda kārtība nodrošinās vienlīdzīgāku attieksmi pret dažādām valsts pārvaldē nodarbināto grupām, jo arī darbinieku un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu atstādināšanas termiņš noteiktos gadījumos ir līdz trim mēnešiem.

Izmaiņas izstrādātas pēc tā laika Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) 2026. gada 9. aprīļa rezolūcijas, kurā Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju tika uzdots izvērtēt pašreizējo atstādināšanas regulējumu.