Augstākā tiesa atceļ notiesājošu spriedumu Bondara un viņa sievas krimināllietā

AT Krimināllietu departaments, izskatot apsūdzēto iesniegtās kasācijas sūdzības, atzinis, ka Rīgas apgabaltiesas lēmums ir atceļams daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu. Lieta šajā daļā nodota atkārtotai izskatīšanai apgabaltiesā.

Tiesa negrozīja spriedumu daļā par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, ko izlēma pirmās instances tiesa.

AT atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums par īpašuma piederību pirms līguma noslēgšanas nav bijis pamatots ar pienācīgu tā tiesiskā statusa izvērtējumu un Civillikuma normu pareizu piemērošanu.

Kā norāda AT, saskaņā ar Civillikumu īpašums, ko laulības laikā ieguvis viens laulātais bez atlīdzības, ir viņa atsevišķā manta uz likuma pamata, un nedz otra laulātā ieguldījums ēkas būvniecībā uz šādā veidā iegūta zemes gabala, nedz ziņu norādīšana valsts amatpersonas deklarācijā nevar to mainīt un radīt īpašuma tiesības.

Turpretim, šim īpašumam vēlāk pievienotais blakus esošais zemes gabals ir iegādāts uz apsūdzētās noslēgta pirkuma līguma pamata, tādēļ tā tiesiskais statuss bija izvērtējams atsevišķi, taču apgabaltiesa to nav izdarījusi. Minētais ir ietekmējis arī kaitējuma esības un apmēra vērtējumu, jo tiesa to ir pamatojusi, pieņemot, ka viss strīdus īpašums ir bijis laulāto kopīga manta.

AT lēmumā arī vērsta uzmanība uz apstākli, ka viltota dokumenta juridiskā nozīme var izpausties ne vien jaunu tiesību nodibināšanā, bet arī jau pastāvošu tiesību īstenošanas nodrošināšanā. Tā kā līgums izmantots ierakstu izdarīšanai publiskos reģistros, tiesai būs jāvērtē arī tā juridiskā funkcija un iespēja ar tā izmantošanu iegūt konkrētas tiesības vai atbrīvoties no pienākumiem.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn Bondaram un viņa sievai noteica 22 200 eiro naudas sodu.

Prokurors debatēs lūdza tiesu katram no apsūdzētajiem piespriest naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 37 000 eiro apmērā.

Iepriekš pirmās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja. Par attaisnojošu spriedumu tika saņemts prokurora protests.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu likvidējamās "Latvijas krājbankas" ar likumu aizsargātajām interesēm.

Par šādu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Krimināllieta saistīta ar lietu par Bondara līgumu ar sievu, kas garantēja ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu viņa savulaik vadītajai "Latvijas krājbankai".

Iepriekš stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no "Latvijas krājbankas" bijušās valdes, tai skaitā arī Bondara.

"Latvijas krājbankā" 2011. gada nogalē tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Latvijas krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pret notāri Eglīti kriminālprocesā tika konstatēts likumā paredzētais pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ņemot vērā, ka Eglīte ir mirusi, kriminālprocess pret viņu izbeigts daļā.

Bondars iepriekš paudis nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis.