Bridža čempionāti saņem lielāko daļu valsts sporta naudas; Kulbergs pieprasa skaidrojumu
Vairāk nekā pusi no naudas, ko Izglītības un zinātnes ministrija šogad piešķīrusi septiņu Eiropas un pasaules čempionātu rīkošanai Latvijā, saņems Latvijas Bridža federācija – 147 tūkstošus eiro. Šovasar Rīgā notikušo Eiropas bridža čempionātu rīkošanai valdība naudu federācijai tieši nepiešķīra, taču tagad izrādās – finansējumu pasākums tomēr saņēmis. Premjers Andris Kulbergs par to neslēpj izbrīnu un pieprasa skaidrojumu, kā šāda naudas sadale kļuvusi iespējama.
Par bridža finansēšanu strīdējās jau pirms čempionāta. Jūnijā premjers Andris Kulbergs pauda, ka neredz pamatu valstij tieši finansēt bridža čempionātu, uzsverot, ka naudas piešķiršanai jābūt atklātai un pēc vienādiem kritērijiem. Toreiz federācijas prasītos 200 tūkstošus eiro valdība tieši nepiešķīra, bet 225 tūkstošus novirzīja konkursam starptautisku sporta pasākumu atbalstam.
Tagad izrādās — šī konkursa rezultātā Bridža čempionātiem šogad ticis prāvs kumoss no valsts sporta naudas.
No 225 tūkstošiem eiro, kas septiņiem starptautiskiem čempionātiem sadalīti no valsts budžeta, bridžam — gandrīz 147 tūkstoši.
Taču uzmanību raisa ne tikai summa – Eiropas bridža čempionāti jau notikuši, bet premjers par naudas piešķiršanu, kā pats saka, uzzinājis sociālajos medijos.
Es pirmo reizi uzzināju vakar, es vakar to uzzināju sociālajos tīklos par to, kā šāds te. Es gribu redzēt to algoritmu, kurā tas notika un "Nacionālā apvienība" un IZM nāk man paskaidrot, kādā veidā atmuguriski varēja piešķirt šādam pasākumam naudu, es ļoti gribētu redzēt to!
Ministrija skaidro, šoreiz izšķiroša nav bijusi ne sporta veida popularitāte, nedz tā sportiskā nozīme. Naudu rēķināja pēc tā, cik lielu labumu pasākums dod ekonomikai.
Šīs programmas galvenais faktors, protams, atbalsts starptautiskiem sporta pasākumiem, bet mēs ejam prom no tās "sportiskās" komponentes un koncentrējamies uz ekonomisko pienesumu valstij.
Vienkāršā valodā – jo vairāk ārzemnieku, jo vairāk nakšu un, pēc šīs formulas, arī vairāk naudas. Sporta federācijām bijis jāspēj pierādīt, cik ārvalstu viesu apmeklēs Latviju sacensību dēļ un cik ilgi te uzkavēsies. Un, lai neviens pasākums nejustos apdalīts, konkursā varēja pieteikt arī jau notikušus čempionātus.
Kamēr tas viss birokrātiskais process notiek, lai visiem ir vienāda iespēja pieteikties šim konkursam un tie pasākumi, kuri jau ir notikuši, varēja jau detalizēti pamatot ar dokumentiem, kur tie ārzemju viesi ir bijuši.
Taču premjeram nepatīk ne tikai bridžam piešķirtās summas apjoms. Viņš apšauba arī paša bridža statusu.
Mums nauda ir jātaupa, mēs nevaram to izšķiest uz jebko. Bridžs ir foršs pasākums smadzeņu attīstīšanai, bet tas nu gluži nav nosaucams par sportu!
Bridžā sacenšas ar loģiku, stratēģiju un matemātisku domāšanu, un federācija atgādina – bridžs par sporta veidu starptautiski atzīts jau vairāk nekā 25 gadus, tāpēc premjera viedoklis esot pārsteidzīgs.
Viņam ir ļoti bieži ātrs viedoklis, neiedziļinoties, tas ir labi, varbūt viņš arī daudz kur ir trāpījis, bet šeit man šķiet, ka nav viņš tā kā trāpījis. Es domāju, ka vairākiem cilvēkiem Latvijā un arī kaut kur citur ir tāds priekšstats, ka bridžs ir kāršu spēle un tāpēc nav sporta veids, bet tas ir priekšstats pirmajā piegājienā un tas nav pareizi, jo bridžs ir atzīts par sporta veidu jau diezgan sen.
Federācija arī norāda – uz čempionātu Rīgā ieradās liels vairāk nekā tūkstošs ārvalstu dalībnieku, kas šeit pavadīja divas nedēļas.
Mums bija ļoti daudz dalībnieku no ārzemēm, dalībnieki nav nabagi, bet tie ir turīgi cilvēki, daudz laika pavadīja Latvijā un principā ir sajūsmā par šo pasākumu, nezināja daži ka Latvijā var sarīkot tādu starptautisko pasākumu un tas ir arī liels ieguvums arī Latvijas ekonomikai un prestižam.
Jāpiebilst, ka Latvijā bridžu regulāri spēlē ap 200 – 300 cilvēku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
