Sārts: CIP direktori uz Maskavu nedodas bieži, tādēļ vizītes iemesls bijis pietiekami nopietns

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs 25. augustā Maskavā ieradās ar ASV Gaisa spēku militāro transporta lidmašīnu Boeing C-17 Globemaster III. Lidmašīna RCH4555 pirms tam bija ieradusies Rīgā, bet pēc tam devās uz Maskavas Vnukovas lidostu.

Par vizītes mērķi publiski pieejama tikai fragmentāra informācija. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprinājis, ka Retklifa vizīte bijusi saistīta ar sakariem starp Krievijas un ASV drošības dienestiem.

Izskanējusi arī informācija, ka vizīte varētu būt saistīta ar Krievijā aizturētā ASV Jūras spēku veterāna Čārlza Cimermana atbrīvošanu vai iespējamu gūstekņu apmaiņu. Savukārt "The Wall Street Journal" vēstīja, ka Retklifs, iespējams, Maskavā nogādājis brīdinājumu par ASV izlūkdienestu rīcībā esošu informāciju par iespējamu Krievijas gatavošanos jaunai mobilizācijas kampaņai un iespējamai provokācijai pret NATO.

Tikmēr uzmanību izpelnījies tieši fakts, ka ASV lidmašīna pirms došanās uz Krieviju nosēdās Rīgā.

Sārts norāda – tam varētu būt pavisam praktisks izskaidrojums.

"Es domāju, Rīgas aspekts vairāk norāda uz to, ka lidosta ir labi piemērota vieta lidmašīnu klātbūtnei un ērta vieta, lai šāda veida lidojumus realizētu," skaidro Sārts.

Viņaprāt, tieši šis skaidrojums šobrīd ir ticamāks par versijām, ka Rīgai būtu bijusi kāda īpaša loma pašās ASV un Krievijas sarunās.

"Es domāju, ka šis man šķiet visticamāks kā faktors. Jo, ja mēs skatāmies tīri loģiski, izvēli bez spekulācijām par politiskiem aspektiem," saka Sārts.

Viņš atgādina arī par iepriekšējo reizi, kad CIP direktors devies uz Maskavu, – 2021. gada novembrī, tikai dažus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

"Zināmās lietas, tātad CIP direktors ir braucis, CIP direktori bieži tādā veidā nerīkojās, tātad ir bijis pietiekami nopietns iemesls, mēs redzam, ka vizīte nebija ilga, tātad tas bija vairāk tāda īsa apmaiņa," norāda Sārts.

Viņš uzskata, ka ir pamats domāt – sarunas bijušas nopietnas, tomēr no tā vien nevar secināt, ka šoreiz apspriestie jautājumi bijuši tādi paši kā 2021. gadā.

"Nu, ko mēs no tā varam secināt, kas, manuprāt, ir diezgan droši. Visdrīzāk tā bija saruna par starptautisko drošību," saka Sārts. Viņaprāt, sarunās, visticamāk, skarti arī Eiropas drošības jautājumi un situācija Tuvajos Austrumos, tostarp Irāna.

"Pieņemu, ka noteikti tika skarti jautājumi par Eiropas drošību un arī droši vien par situāciju Tuvajos Austrumos, par Irānu. Kādā veidā un fokusā un kāpēc tieši šādā veidā.."  norāda Sārts.

Tieši iepriekšējā CIP direktora vizīte Maskavā 2021. gadā arī rada augsni dažādām paralēlēm. Toreiz CIP direktors Viljams Bērnss Maskavā tikās ar Krievijas amatpersonām, un vizīte notika laikā, kad jau bija uzkrājusies informācija par Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas.

Tomēr, pēc Sārta domām, šādu paralēļu vilkšana šobrīd var būt maldinoša.

"Nu, tā paralēle pirms nu jau vairāk kā, nu jau sanāk gandrīz 5 gadi, liek visiem uzreiz domāt un satraukties, bet nu šīs ir tās viltus paralēles, ka mēs zinām, ka sarunas bija nopietnas, bet vai tad tā tēma bija tāda pati, nu, tā jau droši vien būtu pārspīlēta paralēļu vilkšana," viņš skaidro.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien sacīja, ka Latvijai ar amerikāņu sabiedrotajiem ir cieša sadarbība informācijas apmaiņā, savstarpējās konsultācijās un arī loģistikas atbalstā. "Tas bija tas gadījums, kad mūsu sadarbība gan diplomātiskā, gan izlūkdienestu līmenī ir ļoti cieša," sacīja Rinkēvičs.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka par vizītes mērķi plašākus komentārus sniegs ASV puse.

Arī Latvijas Aizsardzības ministrija norādījusi, ka lidojums bijis saskaņots, savukārt Civilās aviācijas aģentūra informējusi, ka lidojumam tika ievērotas visas nepieciešamās prasības un Eiropas Savienības sankciju regulējums.

ASV vēstniecība Latvijā "TV3" Ziņām apstiprinājusi, ka lidojums no Rīgas uz Maskavu veikts ASV valdības oficiālo pienākumu ietvaros.

Taču, pēc Sārta domām, sabiedrības uzmanībai nevajadzētu koncentrēties tikai uz pašu faktu, ka CIP direktors devies uz Maskavu.

"No vienas sarunas mēs tā kā uztaisām drāmu, jo tāpat tas, ko mēs redzam un novērojam, ir daudz svarīgāks nekā tas, ka mēs ieraugām, ka cilvēks kaut kur aizbrauc," saka Sārts.

Viņš atgādina, ka arī 2022. gada sākumā daudz būtiskāka par atsevišķu amatpersonu pārvietošanos bija informācija par Krievijas karaspēka izvietojumu un notiekošo uz vietas.

"Jo tieši tāpat kā 22. gadā, kad aizbrauca, bija tie smalkie ziņojumi par to, kas tieši notiek ar spēkiem un t. t. Līdz ar to drīzāk jāpievēršas šim, nekā tieši tam, ko šie cilvēki runāja," uzsver Sārts.

Tādēļ, viņaprāt, šobrīd svarīgākais jautājums nav tas, kāpēc CIP direktora lidmašīna izvēlējās Rīgu kā pieturas punktu, bet gan – kāda bija Maskavā notikušo sarunu faktiskā būtība un vai pēc tām būs redzamas kādas konkrētas izmaiņas ASV un Krievijas attiecībās vai Krievijas rīcībā.