Landsberģis TV3 Ziņām: Krievija var mēģināt pārbaudīt NATO reakciju uz provokācijām Baltijā
CIP direktora Džona Retklifa negaidītā vizīte Maskavā, kā arī pēdējā laikā izskanējušie brīdinājumi par iespējamu Krievijas mēģinājumu pārbaudīt NATO gatavību aizstāvēt savas dalībvalstis, raisījuši jautājumus arī par drošības situāciju Baltijas reģionā. ASV izlūkdienestu vērtējumi liecina, ka Krievija nākotnē varētu mēģināt īstenot ierobežotu uzbrukumu kādai NATO valstij, tostarp izmantojot kiberuzbrukumus, sabotāžu vai nelielu militāru iebrukumu.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis sarunā ar TV3 norāda, ka pašreizējā situācija viņam atgādina 2021. gadu, kad toreizējais CIP direktors Viljams Bērnss devās uz Maskavu, lai brīdinātu Krievijas vadību par iebrukuma Ukrainā sekām. Tagad līdzīgā vizītē uz Krieviju devies pašreizējais CIP direktors Džons Retklifs. Toreiz Bērnsa vizīte notika dažus mēnešus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
"Pirmkārt, viss šis brauciens ļoti atgādina 2021. gadu. Toreiz CIP direktors devās uz Maskavu, kad viņš mēģināja pārliecināt Krievijas administrāciju un Putinu neiebrukt Ukrainā," sacīja Landsberģis.
Viņš uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā publiskajā telpā parādījusies arvien vairāk informācijas par iespējamiem Krievijas plāniem eskalēt situāciju pret NATO valstīm.
"Informācija jau kādu laiku ir noplūdusi vai vismaz parādījusies publiski. Iespējams, pirmais, kurš par to paziņoja, bija prezidents Zelenskis pavasarī, kad viņš teica, ka viņu izlūkdienestiem ir informācija, ka krievi varētu būt gatavi eskalēt karu līdz NATO valstīm," norāda Landsberģis.
Arī pēdējās nedēļās Baltijas valstis pastiprinājušas uzmanību kritiskās infrastruktūras drošībai. Iepriekš izskanējuši brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt izmantot sagūstītus Ukrainas dronus tā dēvētajās viltus karoga operācijās, lai radītu provokāciju un šķeltu NATO sabiedroto reakciju.
Landsberģis uzskata, ka kopumā uzkrājies pietiekami daudz signālu, lai situāciju uztvertu ļoti nopietni.
"Es domāju, ka mēs varētu tuvoties kaut kam, kas ir bīstamāks nekā jebkad iepriekš. Un diemžēl mēs tuvojamies bīstamākai teritorijai, nekā jebkad iepriekš esam bijuši," viņš saka.
Vienlaikus viņš uzsver, ka pašlaik nav tādu pazīmju, kas liecinātu par Krievijas gatavošanos plaša mēroga iebrukumam Baltijas valstīs. Ja Krievija pie Baltijas robežām koncentrētu simtiem tūkstošu karavīru, to, viņaprāt, būtu iespējams pamanīt.
Taču, pēc Landsberģa domām, daudz ticamāks scenārijs varētu būt mēģinājums pārbaudīt NATO reakciju ar mazāka mēroga provokācijām.
"Bet tas nenozīmē, ka, piemēram, krievi neiesaistītos, teiksim, mēģinot traucēt mūsu dzīvi. Piemēram, viņi varētu izmantot Ukrainas dronus, kurus ir pārņēmuši savā rīcībā, uzbrūkot kādam infrastruktūras objektam un apsūdzot ukraiņus," sacīja Landsberģis.
Viņš norāda – šāda scenārija gadījumā būtiskākais jautājums būtu ne tikai pats uzbrukums, bet gan tas, kā uz to reaģētu NATO.
"Vai NATO reaģē? Vai mums ir palielināta NATO karaspēka klātbūtne, NATO ekipējums šajā teritorijā, vai būtībā atkal pat 4. pants netiek iedarbināts?" jautā Landsberģis.
Viņaprāt, Krievija jau gadiem ilgi ar dažādām hibrīdkara metodēm pārbauda Rietumu reakciju, un nepietiekama atbilde var radīt priekšnoteikumus jaunu robežu pārbaudīšanai.
"Es uzskatu, ka mēs esam stadijā, kur viņi var mēģināt pārkāpt noteiktus sliekšņus, patiešām traucējot mūsu dzīvi un redzot, vai tas kaut kā mainās," viņš saka.
Tāpēc, Landsberģa ieskatā, sabiedrībai ir jāzina, ka drošības situācija ir nopietna, taču vienlaikus cilvēkiem ir jābūt skaidrai informācijai par to, ko valdības un sabiedrotie dara, lai šos draudus novērstu.
"Es uzskatu, ka ir svarīgi pateikt iedzīvotājiem, ka tas diemžēl ir bīstami. Ne tikai pateikt, ka tas ir bīstami, bet arī ļoti skaidri pateikt, ko mēs šajā sakarā darām. Tas ir galvenais uzdevums," uzsver Landsberģis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
