"Tas ir ārkārtējs notikums." Vargulis par CIP šefa vizīti Maskavā un aicinājumu neuzbrukt Baltijai

Ārpolitikas eksperts Mārtiņš Vargulis sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" apliecina: "Tas ir ārkārtējs notikums." Pēdējā šāda veida vizīte notika 2021. gadā pirms agresorvalsts Krievijas izvērsta pilna mēroga kara Ukrainā.

Vargulis norāda, ka pēdējo mēnešu laikā no Eiropas līderiem, tai skaitā arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs nācis klajā ar informāciju, ka Krievija potenciāli varētu testēt NATO vienotību.

Noskaties: CIP priekšnieka pēkšņā vizīte Maskavā bija brīdinājums neuzbrukt Baltijas valstīm

Tāpat pagājušajā nedēļā ap Karaļaučiem notikušas vērienīgas mācības, kurās iesaistīti arī iznīcinātāji, tādējādi skaidri signalizējot NATO, ka alianse ir gatava rīkoties. Vēl arī parādījusies informācija par to, ka Krievijas armijā iespējams jauns mobilizācijas vilnis un Vargulis vērš uzmanību,, ka tas varētu liecināt par saspīlējumu ar NATO.

"Šādas vizītes notiek tad, kad tu personīgi gribi aizbraukt un nodot skaidru vēstījumu: "Mēs redzam, ko jūs vēlaties darīt, mēs redzam, kādi ir jūsu plāni. Nedariet to." Ja tas nenostrādā ar konfidencionāliem tekstuāliem paņēmieniem, tad tā ir jau ļoti skaidra vēstījuma nodošana Maskavai," pauž Vargulis.

Arī ārvalstu mediji piemin tieši Baltiju un iespējamus apdraudējumus. Vaicāts, cik ticami tas ir un cik satrauktiem jābūt Latvijas iedzīvotājiem, Vargulis pauž viedokli, ka Krievija nevar atvērt otru stratēģisko fronti un mūsu vietā šobrīd karo Ukraina, turot frontes līniju.

"Kamēr Ukraina tur frontes līniju, tikmēr mūsu drošība ir augstāka no militārās perspektīvas. Bet tas, kas izskan no "The Washington Post" vai "Politico", runa nav par plašu konvencionālu karadarbību, kur [Krievijai] nav resursu, lai tādu atklātu, bet tās varētu būt hibrīdoperācijas aktivitātes, kiberuzbrukumi, sabotāža, kas varētu iekļaut arī kādus militārus līdzekļus, bet ne plaša mēroga otras stratēģiskās frontes atvēršanu. Līdz ar to tāda testēšana…" pauž Vargulis.

Viņš norāda uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un pieļauj, ka Kremlis varētu izvērst kiberuzbrukumus. Uz jautājumu, vai ASV militārās lidmašīnas nosēšanās Rīgā pirms lidošanas uz Maskavu ir tehniska lieta aviācijas ziņā, vai arī bijis kāds cits iemesls te apstāties, ārpolitikas eksperts norāda, ka šāda veida lidaparātiem nebūtu nepieciešama tehniska palīdzība.

"Es domāju, ka tā nav nejaušība. Rīga [šajā maršrutā] bija plānota. Tas jāskata kontekstā arī ar Lietuvas prezidenta paziņojumiem, ka Lietuva bija informēta. Mēs dzirdējām arī nedaudz citādāku vēstījumu starp Baltijas prezidentiem. "Bet potenciāli mēs nevaram izslēgt, ka tikšanās notika ar Baltijas vai šajā gadījumā Latvijas izlūkdienestu pārstāvjiem, kas vēl vairāk pastiprina mūsu spekulāciju par tēzi, ka diskusijas objekts varētu būt NATO, Baltijas valstis un Krievija," secina Vargulis.