Aizvadītās vētras epicentrā nonāca arī Krimuldas brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Gandrīz 12 stundas viņi bez pārtraukuma zāģēja uz ceļiem sagāztos kokus un palīdzēja atjaunot satiksmi, taču darbs atklājis arī nopietnas problēmas – brīžiem nebija mobilo sakaru, trūka iespēju saņemt informāciju par izsaukumiem, bet degvielu autocisternām nācies meklēt pašu spēkiem.
Šobrīd Siguldas novadā joprojām redzamas vētras sekas, un brīvprātīgie ugunsdzēsēji tās novāc. Taču, strādājot vētras epicentrā, viņi saskārās ne tikai ar nokritušiem kokiem. Krīzes brīdī tika traucēta sakaru iespēja ar resursu vadības centru, un, kā atzīst paši glābēji, šādās situācijās viņi var kļūt par glābjamajiem.
Vētras naktī Krimuldas brīvprātīgie ugunsdzēsēji strādāja teju 12 stundas bez pārtraukuma. Kopumā novākti aptuveni 600 vētras nogāztie koki – lielākā daļa Siguldas novadā, bet palīdzība sniegta arī citviet. Taču tieši krīzes apstākļos atklājās problēma – vietām pazuda mobilie sakari un dati.
"Bija tāds moments, kad nevarējām vairs sazināties ar tālākām brigādēm vai arī centrāli, lai saprastu, kur vēl braukt. Jā, mums ir savas rācijas, ar kurām mēs savstarpēji varam sazināties nelielā diapazonā, bet tieši centrāli ar resursu vadības centru brīžiem mobilo sakaru nebija," stāsta Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Gatis Dzērve-Tāluts.
Tāpēc katrs izsaukums šādos apstākļos kļuva par papildu izaicinājumu.
"Sakari, sakari un vēlreiz sakari. Ja mēs strādājam operatīvo darbu un esam tieši tajā epicentrā, kad notiek krīze, ja mēs varam to tā saukt vētru. Mēs tur bijām tieši vidū, tieši tajā brīdī, kad tas notiek, mēs strādājam tieši tad, kad to vajag darīt, bet saziņa ar resursu vadības centru mums nebija. Ja mēs būtu nonākuši nelaimē, nedod Dievs, kādam būtu uzkritis koks, mēs pat to pat paziņot nevaram," saka Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis Edgars Mūrnieks.
Ne mazāk svarīgs jautājums vētras laikā bija degviela. Lai gan cisternas izdevās uzpildīt, tas lielā mērā bija veiksmes jautājums – daudzas degvielas uzpildes stacijas vētras laikā nedarbojās.
Gatis Dzērve-Tāluts
Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs
Trāpījām pirms aizvērās benzīntanki vienreiz uzpildīt cisternas un pēc tam, kad viss gāja uz beigām, tad atkal kāds benzīntanks bija atvēries. Sapratām, ja šis būtu ilgāku periodu, tad tā varētu būt problēma, jo mums nav piekļuve lielākām rezervēm.
Brīvprātīgie uzskata – šī nav tikai vienas biedrības problēma, bet jautājums par visas civilās aizsardzības sistēmas gatavību. Tāpēc pēc vētras nosūtīta vēstule arī Ministru prezidentam, aicinot risināt sakaru nodrošinājumu. Savukārt praktiskākām problēmām risinājumi tiek meklēti pašu spēkiem – plānots iegādāties planšetdatorus ar kartēm, bet jau iepirkta arī sausās pārtikas rezerve ilgstošiem glābšanas darbiem.
Vētras laikā brīvprātīgie dalījušies arī ar saviem resursiem, jo tie konkrētajā brīdī bijuši vairāk nepieciešami citiem.
Edgars Mūrnieks
Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes loceklis
Bet tas, ko es pašvaldībai saku – klau, mums ģenerators stāv, mums ir vajadzīgs motorzāģis, lai zāģētu kokus, tak braucat un paņemat un aizvedat kādam, kam ir nepieciešams, nezinu, sociālajam aprūpes namam. Man liekas, pusstunda, un šeit bija mašīna un to ģeneratoru paņēma un aizveda, un strādāja.
Pēc piedzīvotā brīvprātīgie secina – nākamajās krīzēs jābūt gataviem ne tikai palīdzēt iedzīvotājiem, bet arī ilgstoši nodrošināt pašiem sevi. Tāpēc depo plānots veidot degvielas rezerves, bet automašīnās glabāt ūdeni, pārtiku un citas darbam nepieciešamās lietas. Tikmēr Krimuldas brīvprātīgie joprojām turpina novākt vētras sekas. "Mēs visi esam sabiedrības daļa, mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi un, ja ne mēs paši, tad kurš gan cits?" saka Mūrnieks.
