Bez sakariem vētras epicentrā. Krimuldas brīvprātīgie atklāj kritiskas problēmas glābšanas darbos

Jau piektdien Krimuldas brīvprātīgie saņēma zvanu no Operatīvās vadības pārvaldes par gaidāmo vētru un iespējām novirzīt savus resursus. "Tad sapratām, ka vētra būs, jo līdz šim mēs nekas neesam saņēmuši zvanu pa tiešo no Operatīvās vadības," norādīja Mūrnieks.

Vētras laikā biedrība paplašināja savu ierasto darbības teritoriju un bija gatava doties palīgā ne tikai Siguldas novadā, bet arī Ropažu un Saulkrastu novados.

Kopumā sazāģēti vismaz 600 koku, visvairāk Siguldas novadā – ap 400 koku, bet vēl ap 150 citviet, lēš ugunsdzēsēji.

Tomēr darbu laikā atklājušās vairākas problēmas. Nopietnākā izrādījusies sakaru problēma. Vietām pazūdot mobilajiem sakariem un datiem, glābējiem bija grūti saņemt informāciju par izsaukumiem un sazināties ar resursu vadības centru.

"Šī ir problēma, kas jārisina valstiskā mērogā, jāiesaista gan Ministru prezidents, gan iekšlietu ministrs! Mēs uzskatām, ka brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām jādod iespēja tikt pie rācijām, lai mēs varam sazināties ar Resursu vadības centru. Pretējā gadījumā, ja mēs sēžam tikai uz mobilajiem sakariem, tad mēs esam pazuduši nekurienē. Neviens nezina, kā veicas citur – vai nevajag palīdzību, un mēs paši nevaram noziņot, vai palīdzību nevajag mums," saka Mūrnieks.

Vētras naktī Krimuldas brīvprātīgie atradušies vētras epicentrā. "Tur, kur mēs bijām – tā bija mazā ellīte! Strādājām tieši tad, kad vētra notika, tieši epicentrā, krīzes situācijā. [..] Varbūtība, ka tiekam satraumēti, bija ļoti, ļoti augsta! Šī saziņa valstiskā mērogā glābēju drošībai ir jāmaina. Steidzami šī problēma jārisina un jādod iespēja valstiski brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām rast iespēju saziņai ar resursu vadības centriem," sarunā ar "tv3.lv" uzsver Mūrnieks.

Pēc notikušā Krimuldas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība nosūtījusi vēstuli arī Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS), aicinot sākt sarunu par sakaru sistēmas uzlabošanu civilās aizsardzības vajadzībām.

Tāpat vietām pazūdot mobilajiem datiem, glābēji nevarēja saņemt informāciju par izsaukumu vietām. Tas īpaši sarežģīja darbu ārpus ierastās darbības teritorijas. Tomēr šai problēmai brīvprātīgie risinājumu jau atraduši – iegādāties planšetdatorus, kas tiks aprīkoti ar kartēm. Tam finansiālu atbalstu šobrīd mutiski solījusi Siguldas novada pašvaldība.

Tomēr vēl viena būtiska problēma, ar ko saskārušies ugunsdzēsēji –  autocisternas bija nepieciešams uzpildīt ar degvielu, vienlaikus tobrīd daudzas degvielas uzpildes stacijas nestrādāja.

"Nācās meklēt, kur ieliet degvielu! Bija problēma uzpildīt autocisternas. Mums nav pieejas vai "zaļā gaisma" kaut kādām valsts rezervēm vai pašvaldības degvielas rezervēm. Mēs faktiski nonācām situācijā, kurā glābēji kļuva par glābjamajiem. Mums katrai cisternai ir 40 litru degvielas rezerve kannās, to mēs arī izmantojām," pastāstīja Mūrnieks.

Vētra devusi arī vairākas praktiskas mācības. Nākotnē glābēju depo varētu tikt uzglabātas degvielas rezerves, savukārt automašīnās plānots glabāt arī ūdeni, pārtiku un citu nepieciešamo aprīkojumu ilgstošam darbam krīzes situācijās.

Krimuldas brīvprātīgie turpina palīdzēt iedzīvotājiem novākt kritušos kokus un atjaunot kārtību pēc vētras apmaiņā pret ziedojumiem. Biedrība uzsver, ka galvenais secinājums pēc piedzīvotā ir viens – ārkārtas situācijās glābēji nedrīkst palikt bez sakariem un iespējām izsaukt palīdzību paši sev.