Kad jums blakus ir tāds kaimiņš kā Krievija, esat gatavi sevi aizsargāt. Ukrainas kafejnīcas īpašniece intervijā TV3 Ziņām

TV3 Ziņas apmeklēja kādu tuvu cilvēku. Olhas kundze drošības situācijas dēļ izved savu biznesu un arī pati evakuējas no Kramatorskas. "Es jūtos pazaudējusies, apmulsusi," viņa saka.

Ar Olhas kundzi TV3 Ziņas iepazinās šajā pavasarī, dienā, kad krievu aviācijas bumbu triecienos Kramatorskas pilsētas centrā okupanti nogalināja viņas tuvāko draudzeni un daļēji izpostīja viņas biznesu – kafejnīcu ar nosaukumu "Garāža".

"Visu slauka no zemes virsas, nespēju noticēt, ka tik strauji viss palika tik slikti. Tu taču mani zini, es laikam biju naiva, es tik ļoti ticēju… Pat pēc tam, kad manu draudzeni te nogalināja, es ticēju, ka notiks brīnums, kaut kas strauji paliks labāk, bet nē," saka Olha.

Vienmēr smaidīgā un pozitīvā sieviete, šodien nespēj valdīt asaras – šīs ir pēdējās dienas dzimtajā Kramatorskā: "Visu brigāžu karogi vēl man te stāv. Mājās visas lietas ir jau saliktas, bet ir vakari, ka es tā raudu… Izmisums. Nelieši nolādētie."

Kramatorsku tāpat kā citas Doneckas apgabala pilsētas un ciemus ar katru dienu krievi pārvērš arvien lielākās drupās. Cilvēki sāk masveidā izbraukt, bet Olhas kundze saka – viņas sirds vienmēr paliks šeit.

"Es būšu Dnipro, pašā centrā. Es varu pati sevi no iekšpudes grauzt, tiem, kurus es esmu sev pielaidusi klāt – es varu būt vāja, bet tā es turpināšu smaidīt, dzīvot – nest sirdī savu Kramatorsku. Tur arī ir ļoti daudz cilvēku no mūsu Doneckas apgabala, Kramatorskas, kuri būs priecīgi iedzert kafijas tasi mazā Doneckas apgabalā tajā teritorijā, ko es tur izveidošu. Centīšos, centīšos ar šīm sāpēm tikt galā. Cīnīsimies tālāk," pauž Olha.

Viņa papildina: "Jo Donbasa cilvēki ir nesalaužami. Jā, tā ir – mēs visi te esam ar raksturu. Ukrainas cilvēki šeit ir līdz kaulam sava reģiona patrioti. Šie cilvēki cīnīsies līdz pēdējam par savu, par savu valsti, par savu Doneckas apgabalu. Turpinu palīdzēt mūsu puišiem, daru visu, lai kaut kā vismaz ar manu palīdzību varētu iznīcināt vairāk okupantu, kas ir atnākuši uz manu zemi."

Uz jautājumu, vai ir izdomājusi nosaukumu savai jaunajai kafejnīcai Dnipro, Olha atbild: "Tāpat arī paliks – "Garāža", bet klāt tikai būs uzraksts "Donečina". Tur mēs veidosim vietu, kas būs daļa no mūsu mīļās Donečinas."

Par Krieviju un okupantu zvērībām viņai ir konkrēts viedoklis: "Atbrīvoja no visa… Deģenerāti, kas nāca atbrīvot krievvalodīgos cilvēkus, bet zini, ko viņi ir izdarījuši – panākuši to, ka mēs pat ļaunākajos murgos negribam dzirdēt krievu valodu. Man paliek nelabi par visu, kas ir saistīts ar Krieviju, to nāciju, tautu, valodu."

Olha caur TV3 Ziņām vēlas nodot arī vēstījumu Latvijai: "Uzraksti ludzu saviem cilvēkiem, savai valstij, lai netic šai krievu valodai, krievu cilvēkiem, tiem neliešiem. Lai gatavojas, turās! Mācieties, lai katrs prot uzlikt žņaugu, pārsiet jebkuru brūci… Mācieties sevi aizsargāt. Dievs dod, lai šīs zinaāšanas nekad nebūtu vajadzīgs pielietot, bet kad tev kaimiņos ir šāds vājprātīgs suns blakus… nē, suņi ir jauki, bet viņi… Mēs agrāk bijām ļoti atvērti un jauki pret viņiem, viesmīlīgi cienājām visus ar vareņikiem un boršču, bet ko saņēmām pretī… Cik nogalinātu cilvēku!, cik liels posts! Pilsētas, ciemi un, kas katram mums ir dvēselē… Te viss ir salauzts."