Brīdinājums Krievijai un pietura Rīgā. Kažociņš skaidro iespējamos vēstījumus Kremlim

Kažociņš uzsver, ka publiski nav zināms, kas tieši sarunās ticis apspriests, un maz ticams, ka tas tuvākajā laikā tiks atklāts. Eksperts pieļāva, ka sarunās varētu būt izskanējuši arī stingri vēstījumi Krievijai, tostarp par NATO valstu drošību. Vienlaikus viņš norādīja, ka Retklifa vizītei Krievijā nebija viens vienīgs mērķis.

Viņš aicināja notikumus skatīt plašākā kontekstā. Pēc Kažociņa teiktā, Krievija joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām karā Ukrainā, bet ASV vienlaikus risina arī citas starptautiskās drošības problēmas.

"Kremlis ir iebraucis milzīgā bedrē ar savu neveiksmīgo uzbrukumu Ukrainā, savukārt ASV konstatējusi, ka nav militāra risinājuma problēmām Irānā," teica Kažociņš.

Viņš norādīja, ka jaunākā informācija neliecina par iespējamu galveno sarunu tēmu. Tajā pašā laikā nevar izslēgt, ka Vašingtona centās brīdināt Maskavu nepieļaut darbības, kas varētu vēl vairāk saasināt attiecības ar NATO un Rietumiem.

Runājot par Baltijas valstīm, Kažociņš uzsvēra, ka pašlaik nav pamata runāt par tiešu militāru apdraudējumu. Viņaprāt, lielāks risks saistīts ar dažādiem hibrīdapdraudējumiem, piemēram, sabotāžu, dezinformāciju vai psiholoģisko ietekmēšanu.

Lasi arī: Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO 5. panta izturību, secina ISW

"Drīzāk varētu būt runa par tādiem [notikumiem], kas varētu būt neatzīti no Krievijas, bet noteikti zem NATO 5. panta līmeņa," teica Kažociņš.

Kažociņš uzsvēra, ka Krievijas hibrīdkarā arī psiholoģiskais moments ir ļoti svarīgs. "Vislabāk ir iebiedēt tos, kuri visvairāk atbalsta Ukrainu," viņš norādīja, piebilstot, ka viens no naratīviem ir uzbrukums un tā nelāgās sekas.