Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO 5. panta izturību, secina ISW

Kā ziņots, saskaņā ar laikraksta "The Wall Street Journal" avotiem Retklifs Maskavā nodevis brīdinājumu Krievijai neuzbrukt NATO valstīm. Savukārt "Politico" vēstīja, ka viņš Krievijas amatpersonām īpaši norādījis neeskalēt konfliktu ar ASV sabiedrotajiem NATO, tostarp Igauniju, Latviju un Lietuvu.

Tas, ka Retklifs ieradās Maskavā ar ASV militāro transportlidmašīnu C-17 un izmantoja amerikāņu motorkolonu, liecina, ka Vašingtona saņemto izlūkošanas informāciju uzskatīja par steidzamu un sensitīvu, nevis par tālas nākotnes draudu brīdinājumu, norāda ISW analītiķi.

Lai gan publiski izlūkdienestu vērtējumi līdz šim norādījuši vien uz iespējamu Krievijas rīcību "turpmākajos gados", vizītes raksturs liecina par bažām saistībā ar īsāku laika periodu, – jaunākajā ziņojumā vērtē analītiķi.

CIP direktora personiska došanās uz Maskavu šāda vēstījuma nodošanai ir reti sastopama un parasti notiek tikai īpaši svarīgos jautājumos. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) vadītājs Sergejs Nariškins 27. augustā apstiprināja, ka ticies ar Retklifu. Savukārt Krievijas militārais blogs "VChK-OGPU" apgalvoja, ka tikšanās laikā piedalījušies arī divi Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) departamentu vadītāji, tostarp amatpersona, kas atbild par operācijām bijušajās PSRS republikās.

Landsberģis TV3 Ziņām: Krievija var mēģināt pārbaudīt NATO reakciju uz provokācijām Baltijā

Analītiķi norāda, ka iespējamie draudi 2026. gadā būtiski atšķiras no situācijas 2021. gada beigās pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Toreiz Krievija pie Ukrainas robežām jau koncentrēja lielus karaspēka un tehnikas spēkus.

Jāpiebilst, ka pēdējā CIP direktora vizīte Maskavā notika 2021. gada novembrī, kad Viljams Bērnss veica pēdējo mēģinājumu atturēt Krieviju no pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Retklifa vizītes konteksts Maskavā 2026. gadā ir ļoti atšķirīgs, un salīdzinājumi starp abām vizītēm neatspoguļo galvenās atšķirības. Krievijas spēki 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma jau bija veikuši plašu militārās tehnikas, personāla un citu militāro aktīvu koncentrāciju dziļi pie Ukrainas robežas.

NEW: US Central Intelligence Agency Director John Ratcliffe’s visit to Moscow suggests that Russia may be preparing to conduct an act of aggression against a NATO member in the relatively near term to invalidate NATO’s Article 5. A near-term Russian attack is highly unlikely to… pic.twitter.com/1fEiwmyFw7

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) August 28, 2026

ASV Kara izpētes institūts nav konstatējis nekādas specifiskas pazīmes, ka Krievija gatavotos veikt liela mēroga iebrukumu Baltijas valstīs, un analītiķi nav novērojuši pierādījumus par līdzīgu liela mēroga spēku koncentrāciju Krievijas pierobežas teritorijā ar Baltijas valstīm, teikts ziņojumā.

Vienlaikus ziņojumā tiek norādīts – Igaunijas un Latvijas amatpersonu novērtējums par Krievijas draudiem nav mainījies, kas liecina, ka arī Baltijas valstis nav novērojušas Krievijas spēku koncentrāciju uz savām robežām. Tomēr Krievija varētu veikt triecienus pa mērķiem Baltijas valstīs vai ierobežotu sauszemes iebrukumu ar nelieliem spēkiem, rakstīts ISW ziņojumā. Mērķis šādām darbībām būtu, lai pārbaudītu un mēģinātu salauzt NATO apņēmību iedarbināt 5. pantu un reaģēt saskaņā ar to. ISW analītiķi norāda, ka Kremļa ieskatā izvēlētā operācija visdrīzāk maksimāli palielinātu iespēju, ka NATO valstīm neizdosies vienoties par izlēmīgu atbildi un tādējādi kā aliansei neizdosies nosūtīt militāro palīdzību uzbrukumam pakļautajai dalībvalstij. NATO nespēja vienoties par 5. panta iedarbināšanu vai par vienotas un izlēmīgas atbildes īstenošanu būtiski kaitētu NATO ticamībai un nopietni grautu tieši 5. panta ticamību – kas ir viens no Putina galvenajiem ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem ārpus Ukrainas.

"Šāda veida uzbrukumam nebūtu obligāti nepieciešama liela, redzama militārā koncentrācija, un tāpēc tas neradītu tādus rādītājus, kādus analītiķi novēroja 2021. gadā. Joprojām nav skaidrs, vai Vladimirs Putins ir devis rīkojumu vai apstiprinājis, ka Krievijas spēki veic jebkādas operācijas, taču Retklifa vizīte ir ievērības cienīga un pati par sevi liecina, ka ASV rīcībā ir pazīmes, kas liecina, ka Krievija gatavojas agresijas aktam agrāk nekā vienkārši "nākamo pāris gadu laikā"," rakstīts ASV Kara izpētes institūta ziņojumā.

Krievija noliedz agresīvus nodomus

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 27. augustā paziņoja, ka ziņojumiem par iespējamu Krievijas agresiju pret NATO valstīm "nav nekāda sakara ar realitāti", apgalvojot, ka pati Krievija saskaras ar agresīvu Eiropas politiku.

Savukārt Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Koļesņiks sacīja, ka Krievija neuzbrukšot Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, ja vien šīs valstis neveiks agresīvas darbības pret Krievijas teritoriju, tostarp Kaļiņingradas apgabalu.

Tomēr analītiķi uzsver, ka līdzīgus noliegumus Kremlis pauda arī 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā, neilgi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krievijas amatpersonu izteikumi tiek vērtēti kā daļa no plašākas informācijas un psiholoģiskās ietekmes kampaņas.

Baltijas valstu amatpersonas un analītiķi uzsver, ka NATO būtu nopietni jāuztver Krievijas draudi, taču viņu pašreizējais draudu novērtējums nav mainījies. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna 27. augustā paziņoja, ka "Krievijas radītie draudi un iespējamās provokācijas pret NATO ir jāuztver nopietni", kā to dara NATO sabiedrotie, taču uzsvēra, ka Igaunijas draudu novērtējums attiecībā uz Krieviju nav mainījies, norāda ISW.

Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 27. augustā paziņoja, ka militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies. Prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris Rinkēviča vārdā atzīmē, ka tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems. Savukārt Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāuztraucas par Retklifa vizīti Maskavā, norādīts ISW ziņojumā.

Vienlaikus analītiķi atgādina, ka Baltijas valstis ir atkārtoti brīdinājušas par pieaugošu Krievijas darbību risku, tostarp bezpilota lidaparātu iebrukumiem, diversijām un citu ierobežotu militāro rīcību, un uzsver: Retklifa vizīte neliecina, ka viņu jau tā paaugstinātais riska novērtējums būtu vēl vairāk pieaudzis līdz brīdinājumam par neizbēgamu liela mēroga Krievijas iebrukumu. ISW analītiķi piekrīt šādam novērtējumam. Baltijas amatpersonu pēdējā laika paziņojumi liecina, ka Baltijas valstis pašlaik galvenokārt koncentrējas uz savu iedzīvotāju nomierināšanu, ka pastāv mazs pilna mēroga Krievijas iebrukuma risks Baltijas valstīs. Tomēr tuvākajā nākotnē iespējamie Krievijas draudi, par kuriem, iespējams, ziņoja Retklifs, neaprobežojas tikai ar pilna mēroga iebrukumu, un Krievija varētu ierobežot savu darbību apjomu, lai sasniegtu citus mērķus, ne tikai tiešus teritoriālos ieguvumus.