Psiholoģe: Bērna nevēlēšanās doties uz skolu nav vienkārši slinkums vai kaprīze

Raidījumā "900 sekundes" Birzniece atzina, ka mācību gada sākums ir saspringts periods gan bērniem, gan vecākiem, gan skolotājiem. "Es domāju, ka tāds satraukuma, uztraukuma, nemiera stāvoklis būs gan bērniem, gan vecākiem, gan arī pedagogiem," viņa sacīja.

Pēc speciālistes domām, situācijas, kad bērns nevēlas doties uz skolu, ir jāuztver nopietni. Tā vietā, lai bērna sajūtas noliegtu vai mazinātu, vecākiem būtu jācenšas saprast satraukuma iemeslus. "Vajadzētu saprast un apjautāties, kas ir tas, kas tā traucē, kas tev sagādā raizes," skaidroja Birzniece.

Viņa uzsver, ka bērnu pārdzīvojumus nevajadzētu noniecināt ar frāzēm, ka "visi tam ir gājuši cauri" vai ka pieaugušo dzīvē būšot vēl grūtāk.

Pēc psiholoģes teiktā, skolas sākums ir arī laiks, kad vecāki cenšas veicināt bērnu patstāvību, tomēr tas nav process, kas sākas pirmajā klasē. "Patstāvība nesākas ar septiņu gadu vecumu un 1. septembri," norādīja Birzniece, skaidrojot, ka šīs prasmes bērns attīsta jau pirmsskolas vecumā.

Runājot par pusaudžu ikdienu, speciāliste uzsvēra, ka lielāko spriedzi rada ne tikai mācības un atzīmes. Tikpat nozīmīgas ir attiecības ar vienaudžiem, piederības sajūta kolektīvam un sava ārējā izskata uztvere. "Pusaudži ir ārkārtīgi ievainojami par jau kaut ko, kas attiecas uz viņu ārējo izskatu un ķermeni," sacīja Birzniece.

Viņa norādīja, ka bērni un pusaudži ik dienu saskaras ar vērtējumu par savu izskatu, spējām un interesēm, tāpēc īpaši svarīga ir ģimenes attieksme pret ķermeņa dažādību. Speciāliste aicina vecākus izvairīties no kritiskiem komentāriem par bērna izskatu un veidot vidi, kurā ķermeņa pārmaiņas netiek nosodītas vai izsmietas.

Atsevišķa problēma ir skolēnu nevēlēšanās apmeklēt skolu. Birzniece atzīst, ka šo tendenci novēro arī mentālās veselības speciālisti. "Ja viņam ir attiecību grūtības ar vienaudžiem vai skolā grūti iet mācībās un viņš nesaņem atbilstošu atbalstu, tie var būt pirmie iemesli, kāpēc viņš negrib doties uz skolu," viņa skaidroja.

Psiholoģe uzsvēra, ka ilgstoša skolas neapmeklēšana var negatīvi ietekmēt bērna attīstību gan akadēmiskajā, gan sociālajā un emocionālajā jomā.

Sarunā tika skarts arī bulinga jautājums. Birzniece atzina, ka bērniem bieži ir grūti runāt par pārdzīvoto vardarbību, tāpēc īpaši svarīga ir pieaugušo iesaiste. "Vardarbībai patīk klusums," uzsvēra speciāliste.

Viņa norādīja, ka skolēni augstu novērtē pedagogus, kuri nekavējoties reaģē uz pazemojošiem jokiem, aizskarošām piezīmēm vai citu neatbilstošu uzvedību klasē un skolas gaiteņos.

Savukārt vecākiem jāpievērš uzmanība izmaiņām bērna uzvedībā. Par problēmām var liecināt noslēgšanās sevī, izvairīšanās no draugiem, pārmērīga trauksme, aizkaitināmība vai nevēlēšanās iesaistīties aktivitātēs, kas agrāk sagādājušas prieku.

Runājot par sekmēm, Birzniece brīdina, ka pārmērīgs spiediens uz atzīmēm var kaitēt bērna pašsajūtai un attiecībām ar vecākiem. Speciāliste aicina vecākus vairāk runāt par izglītības vērtību un zināšanu nozīmi, nevis koncentrēties tikai uz atzīmēm dienasgrāmatā.

Pēc viņas teiktā, svarīgākais ir palīdzēt bērnam justies sadzirdētam un atbalstītam, īpaši brīžos, kad mācību gada sākums vai ikdienas izaicinājumi rada satraukumu un nedrošību.