Latvija, Lietuva vai Igaunija? Salīdzinām, kura Baltijas valsts šobrīd ir sporta lielvalsts

Kura no Baltijas valstīm šobrīd ir spēcīgākā sportā?

Uz šo jautājumu nav vienas vienkāršas atbildes. Ja skatāmies tikai uz basketbola vēsturi, priekšā ir Lietuva. Ja vērtējam hokeju – Latvija ir ļoti pārliecinoši pirmā. Futbolā neviena no trim valstīm nav nonākusi pasaules elites tuvumā, bet olimpiskajos un individuālajos sporta veidos katrai ir savi trumpji.

Tāpēc salīdzināsim Baltijas valstis ne tikai pēc sajūtām, bet arī pēc pasaules rangiem, lielajiem turnīriem un konkrētu sportistu sasniegumiem.

Raksta autors punktu skaitu un izvērtējumu sniegs no sava subjektīvā vērtējuma.

Basketbols – Lietuvas vēsturiskā dominance pret Latvijas jauno vilni

Ja Baltijā būtu jānosauc viens sporta veids, kas visvairāk pieder vienai konkrētai valstij, tā būtu Lietuva un basketbols.

Lietuvas valstsvienība ir viena no Eiropas basketbola tradīciju lielvalstīm. Tās vēsturē ir olimpiskās medaļas, Eiropas čempionu tituls un virkne spēlētāju, kuri kļuvuši par NBA un Eirolīgas zvaigznēm.

Arī šodien Lietuva atrodas priekšā Latvijai FIBA rangā. 2026. gada jūlijā Lietuva ieņēma desmito vietu pasaulē, bet Latvija atrodas 12. pozīcijā. Igaunija savukārt ir 36. vietā.

Tas nozīmē, ka starp Baltijas divām labākajām basketbola izlasēm šobrīd ir tikai divas vietas pasaules rangā, taču interesantākais ir tas, cik strauji Latvija šim līmenim pietuvojusies.

2023. gada Pasaules kausā Latvija savā debijas turnīrā izcīnīja 5. vietu. Komanda turnīra laikā pārspēja tādas valstsvienības kā Franciju, Spāniju un Brazīliju, bet ceturtdaļfinālā piekāpās nākamajai pasaules čempionei Vācijai.

Lietuva tajā pašā turnīrā izcēlās ar vienu no skaļākajām uzvarām turnīra vēsturē, ar 92:67 pārspējot ASV, tomēr Latvija parādīja, ka Lietuvas dominance vairs nav pašsaprotama. 2023. gada Pasaules kausa noslēgumā Latvija uzvarēja Lietuvu ar 98:63 un ieguva 5. vietu.

NBA līmenī Latvijas basketbola simbols ir Kristaps Porziņģis, bet Lietuvas – Domants Sabonis.

Abi ir NBA spēlētāji un vairāk nekā divus metrus gari, universāli spēka uzbrucēji un centri, taču viņu spēles stili būtiski atšķiras. Porziņģis ir viens no NBA bīstamākajiem garajiem spēlētājiem no distances, savukārt Sabonis ir elitārs piespēlētājs un atlēkušo bumbu vācējs.

Igauņiem šobrīd spēlētāju spēcīgākajā pasaules līgā nav, lai gan starptautiskajos turnīros arī ir vērojams kāpums.

Vērtējums: Lietuva 5, Latvija 4, Igaunija 3.

Hokejā Baltijai ir viena izteikta lielvalsts

Ja basketbolā Latvija vēl dzenas pakaļ Lietuvai, hokejā situācija ir diametrāli pretēja.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas regulāri spēlē pasaules čempionāta elites divīzijā un ir regulāra olimpisko spēļu dalībniece, pēdējos gados valstsvienība sasniegusi tādu līmeni, kādu Lietuva un Igaunija pagaidām nevar iespēt.

2023. gadā Latvija pirmo reizi vēsturē izcīnīja pasaules čempionāta bronzas medaļas. 2026. gada pasaules čempionātā Latvija turnīru pabeidza sestajā vietā, kas ir otrs no labākais rezultāts valstsvienības vēsturē.

Latvija ir Pasaules čempionātu elites dalībniece kopš 1997. gada.

Arī IIHF pasaules rangs parāda Latvijas priekšrocību. Pēc 2026. gada pasaules čempionāta Latvija atrodas 9. vietā pasaulē, kamēr Lietuva un Igaunija ir attiecīgi 25. un 28. pozīcijā.

Tātad hokejā šobrīd konkurence patiesībā nav.

Vērtējums: Latvija 5, Lietuva 2, Igaunija 2.

Futbols – Baltijas vājākais lielais sporta veids

Futbolā aina ir daudz bēdīgāka.

Neviena no trim Baltijas valstīm šobrīd nav tuvu Eiropas vai pasaules futbola elitei.

2026. gada FIFA rangā Latvija atrodas 137. vietā, Lietuva – 149. vietā, bet Igaunija ir augstāk par abām kaimiņvalstīm ierindojoties 127. vietā.

Neviena no trim valstīm nav regulāra Eiropas vai pasaules čempionāta dalībniece.

Latvijai gan pēdējos gados ir izdevies progresēt klubu līmenī.

RFS, "Riga" un "Auda" arvien biežāk spēlē UEFA klubu turnīros un pārvar vairākas kvalifikācijas kārtas un iegūst Latvijai svarīgus UEFA koeficienta punktus.

Tas ir nozīmīgi arī Latvijas futbolistu attīstībai, jo vietējie spēlētāji iegūst pieredzi pret daudz spēcīgākiem Eiropas klubiem.

Tomēr valstsvienības līmenī Latvijai joprojām ir ļoti tālu līdz tam līmenim, kādu sasniegusi hokeja vai basketbola izlase, arī kaimiņvalstīm šajā ziņā lepoties nav par ko.

Vērtējums: Igaunija 4, Latvija 3, Lietuva 2.

Individuālie sporta veidi

Latvijai ir virkne sporta veidu, kuros sportisti regulāri cīnījušies par pasaules un olimpiskajām medaļām. BMX, skeletons, kamaniņu sports, bobslejs, vieglatlētika, šorttreks un 3×3 basketbols – tie ir tikai daži piemēri sporta veidiem, kuros valstij ar mazāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju ir izdevies izveidot pasaules līmeņa tradīcijas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Māris Štrombergs. Viņš 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs kļuva par pirmo olimpisko čempionu BMX vēsturē, bet četrus gadus vēlāk Londonā savu titulu aizstāvēja.

Divas olimpiskās zelta medaļas vienā no jaunākajiem olimpiskajiem sporta veidiem ir iespaidīgs sasniegums jebkurai valstij, bet īpaši nozīmīgs tas ir Latvijai, kur BMX ilgstoši bijis viens no vadošajiem sporta veidiem.

Tikpat spilgts ir Martina Dukura stāsts. Viņš vairākas reizes kļuva par pasaules čempionu skeletonā, izcīnīja Pasaules kausa kopvērtējuma titulus un divas olimpiskās sudraba medaļas.

Dukura dominance skeletonā ilga vairāk nekā desmit gadus, un viņš ilgstoši tika uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem šī sporta veida pārstāvjiem.

Arī kamaniņu sportā un bobslejā Latvija gadu desmitiem bijusi starp valstīm, kas regulāri pretendē uz augstākajām vietām pasaules līmeņa sacensībās.

Latvijas īpašo vietu pasaules sportā vēl vairāk izceļ 3×3 basketbola panākumi. Latvijas komanda ar Nauri Miezi, Kārli Lasmani, Edgaru Krūmiņu un Agni Čavaru 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļas.

Tas bija vēsturisks panākums – Latvija kļuva par pirmo olimpisko čempioni 3×3 basketbola vēsturē. Vēl svarīgāk – šis panākums nebija nejaušība, jo Latvijas 3×3 basketbolisti arī pēc olimpiskā zelta turpināja atrasties pasaules elites tuvumā.

Tomēr arī pārējās Baltijas valstis var lepoties ar izciliem individuālo sporta veidu pārstāvjiem.

Lietuvas spilgtākais piemērs ir Virgilijus Alekna – viens no visu laiku labākajiem diska metējiem. Viņš kļuva par olimpisko čempionu 2000. gada Sidnejas un 2004. gada Atēnu spēlēs, kā arī 2003. gadā izcīnīja pasaules čempiona titulu.

Aleknas ģimenes stāsts turpinājās arī nākamajā paaudzē – viņa dēls Mikols Alekna kļuva par pasaules rekordistu diska mešanā un vienu no vadošajiem savas paaudzes vieglatlētiem.

Lietuva var izcelt arī Rūtu Meilutīti. Viņa 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs tikai 15 gadu vecumā kļuva par čempioni 100 metru brasā. Vēlāk Meilutīte izcīnīja arī pasaules čempiones titulus un kļuva par vienu no Lietuvas atpazīstamākajām sportistēm.

Lietuvas spēku papildina arī airēšanas tradīcijas, kur sportisti regulāri cīnījušies par medaļām olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos.

Arī Igaunijai ir savi sporta grandi. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Gerds Kanters – diska metējs, kurš 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu un kļuva arī par pasaules čempionu.

Savukārt Erki Nools 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs kļuva par čempionu desmitcīņā – vienā no sarežģītākajām vieglatlētikas disciplīnām, kur sportistam jābūt pasaules līmeņa atlētam desmit dažādos vingrinājumos.

Igaunijas tradīcija daudzcīņā turpinās arī mūsdienās – Johanes Erms ir kļuvis par vienu no pasaules vadošajiem desmitcīņniekiem. Tas parāda, ka arī Igaunijai ar nedaudz vairāk nekā miljonu iedzīvotāju ir izdevies izveidot spēcīgu sistēmu sporta veidā, kurā konkurence pasaules līmenī ir ārkārtīgi augsta.

Atšķirība ir tajā, cik plaši šie panākumi sadalās pa sporta veidiem. Lietuvai īpaši spilgtas tradīcijas ir vieglatlētikā, peldēšanā un airēšanā, Igaunijai – vieglatlētikas daudzcīņās un mešanā, savukārt Latvija izceļas ar ļoti plašu sporta veidu klāstu – no BMX un skeletona līdz kamaniņu sportam, bobslejam un 3×3 basketbolam.

Vērtējums: Latvija – 4, Lietuva – 4, Igaunija – 4.

Igaunijas trumpis – individuālie sportisti

Igauniju nedrīkst novērtēt par zemu tikai tāpēc, ka tai nav tādas pašas pozīcijas komandu sportos.

Valsts ir izaudzinājusi vairākus pasaules un olimpiskos čempionus.

Viens no spilgtākajiem piemēriem ir distanču slēpošana.

Igaunijas sportisti Kristīna Šmiguna-Vēhi un Andruss Verpalu savulaik kļuva par olimpiskajiem čempioniem.

Arī 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Igaunijai bija spilgts sasniegums – Henrijs Sildaru izcīnīja sudraba medaļu frīstaila slēpošanas halfpipe disciplīnā.

Tas parāda Igaunijas spēku individuālajos ziemas sporta veidos.

Lietuvas trumpis – olimpiskā tradīcija un basketbols

Lietuva savukārt ir valsts, kurā basketbols nav tikai sporta veids – tā ir daļa no nacionālās identitātes.

Lietuvas olimpiskās basketbola komandas trīs reizes pēc neatkarības atjaunošanas izcīnījušas bronzas medaļas – 1992., 1996. un 2000. gadā.

Starp Lietuvas basketbola leģendām ir Arvīds Sabonis, Šarūns Marčuļonis, Židrūns Ilgausks, Jons Valančūns un mūsdienu NBA zvaigzne Domants Sabonis.

Lietuvas sistēmas spēks ir arī Eiropas klubu basketbols. Kauņas "Žalgiris" gadu desmitiem ir viena no Eiropas atpazīstamākajām komandām, bet Lietuvas līga regulāri sagatavo spēlētājus NBA un Eirolīgai.

Jaunieši – Latvijai var būt visinteresantākā nākotne

Latvijas sporta spēks nav tikai pagātnes leģendās. Arī šobrīd valstī aug jauna sportistu paaudze, kas jau jaunībā nonākusi starptautiskās uzmanības lokā.

Taču Latvija šajā ziņā nav izņēmums – arī Lietuvai un Igaunijai ir virkne talantu, kuri nākamajos gados var kļūt par savu valstu sporta sejām.

Hokejā nākamās paaudzes cerības saistās ar tādiem spēlētājiem kā Alberts Šmits, Olivers Mūrnieks un Rūdolfs Bērzkalns. Viņi jau pusaudžu vecumā nonākuši NHL skautu redzeslokā un tiek vērtēti kā perspektīvi Latvijas hokeja talanti.

Ja šiem spēlētājiem izdosies veiksmīgi pāriet no junioru līmeņa uz profesionālo hokeju, Latvijas izlasei nākotnē būs vēl viena paaudze, kas varētu papildināt valstsvienības sastāvu ar augstākā līmeņa spēlētājiem.

Lietuvā viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes vārdiem ir Mikols Alekna. Viņa gadījumā uzvārds jau pats par sevi ir leģendārs – viņa tēvs Virgilijus Alekna ir divkārtējs olimpiskais čempions diska mešanā. Tomēr Mikols savu vietu pasaules sportā nav ieguvis tikai tēva uzvārda dēļ.

Viņš kļuva par vienu no pasaules labākajiem diska metējiem un pārspēja tēvam piederošo pasaules rekordu. Tas ir viens no iespaidīgākajiem piemēriem, kā Lietuva spēj nodot sporta tradīciju no vienas paaudzes nākamajai.

Igaunijā viens no spilgtākajiem piemēriem ir Johannes Erms. Viņš turpina Igaunijas spēcīgo desmitcīņas tradīciju un jau kļuvis par pasaules elites līmeņa daudzcīņnieku. Viņam blakus nāk arī Hans Kristians Hausenbergs, kurš tiek uzskatīts par vienu no Igaunijas perspektīvākajiem jaunajiem daudzcīņniekiem.

Tādējādi Igaunija saglabā tradīciju sporta veidā, kurā nepieciešamas augsta līmeņa spējas desmit dažādās disciplīnās.

Baltijas valstu jaunās paaudzes salīdzinājumā redzams, ka neviena no trim valstīm nevar atļauties gulēt uz iepriekšējo paaudžu lauriem. Latvijai ir Beruē, Šmits, Mūrnieks un citi jaunie talanti, Lietuvai – Mikols Alekna un spēcīga basketbola skola, bet Igaunijai – Erms un Hausenbergs.

Tieši nākamie pieci līdz desmit gadi parādīs, kurai valstij izdosies vislabāk pārvērst jauniešu līmeņa talantu pieaugušo sporta panākumos. Jo medaļa U16 vai U18 čempionātā vēl negarantē olimpisko pjedestālu. Latvijas gadījumā svarīgākais būs panākt, lai pašreizējie jaunie talanti nepazūd pārejas posmā un spēj atkārtot to sportistu ceļu, kuri Latvijai jau atnesuši pasaules un olimpiskās medaļas.

Vērtējums: Latvija – 5, Lietuva – 4, Igaunija – 4.

Baltijas sporta spēka tabula

Ja katrā kategorijā piešķiram piecus punktus uzvarētājam, četrus otrajai vietai un trīs trešajai, kopaina izskatās šādi:

Basketbols:
Lietuva – 5
Latvija – 4
Igaunija – 3

Hokejs:
Latvija – 5
Lietuva – 2
Igaunija – 2

Futbols:
Igaunija – 4
Latvija – 3
Lietuva – 2

Individuālie sporta veidi:
Latvija – 4
Lietuva – 4
Igaunija – 4

Olimpiskais sports:
Latvija – 4
Lietuva – 5
Igaunija – 4

Jaunā paaudze:
Latvija – 5
Lietuva – 4
Igaunija – 3

Kopā:

Latvija – 25 punkti
Lietuva – 22 punkti
Igaunija – 20 punkti

Šis nav oficiāls starptautisks sporta reitings, bet gan raksta autoru veidots salīdzinājums, ņemot vērā starptautiskos rangus, lielo turnīru rezultātus, olimpiskos sasniegumus un konkrētu sportistu līmeni.

Tātad – Latvija ir Baltijas sporta lielvalsts?

Ja skatāmies uz sporta veidu kopumu 2026. gadā, Latvijai ir ļoti spēcīgs arguments pirmajai vietai.

Lietuvai ir vēsturiski daudz spēcīgāks basketbols un iespaidīga olimpiskā tradīcija. Igaunijai ir pasaules līmeņa individuālie sportisti un spēcīga ziemas sporta skola, taču Latvijai ir kaut kas tāds, kā nav nevienai no kaimiņvalstīm.

Latvija vienlaikus ir pasaules TOP 10 hokeja valsts un TOP 15 basketbola valsts.

Pasaules hokeja čempionāta bronza, 2023. gada basketbola Pasaules kausa piektā vieta, olimpiskais zelts 3×3 basketbolā, divi BMX olimpiskie zelti un arvien spēcīgāka jaunā paaudze – tas ir ļoti iespaidīgs sasniegumu kopums valstij ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju.

Un pats interesantākais ir tas, ka Latvijas sporta stāsts šobrīd neizskatās pēc stāsta par pagātni.