Vācija slēdz Krievijas centru Berlīnē, Maskava sola atbildēt

Par Vācijas lēmumu ceturtdien paziņoja Vācijas valdība, uzsverot, ka tas ir atbildes solis uz Krievijas aktivitātēm Eiropā, vēsta "Euronews".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Austrumu ekonomikas forumā Vladivostokā norādīja, ka Maskava negrasās atstāt šo soli bez atbildes. "Jebkāda cita reakcija no mūsu puses liecinātu par pašcieņas trūkumu," sacīja Lavrovs.

Viņš paziņoja, ka darbību Krievijā pārtrauks Gētes institūti Maskavā, Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā.

Pēc Lavrova teiktā, Vācija "nevarēja nesaprast", ka "Krievu nama" slēgšana Berlīnē nozīmēs arī Vācijas kultūras klātbūtnes beigas Krievijā.

Diplomātisko saspīlējumu izraisīja incidents Leipcigas/Halles lidostā. 4. augustā netālu no Ukrainas lidmašīnas tika atrasts drons ar sprāgstvielām, kuru vēlāk neitralizēja speciālisti. Lidosta ir viens no svarīgākajiem kravu pārvadājumu centriem, kas tiek izmantots arī atbalsta sniegšanai Ukrainai.

Rietumvalstu amatpersonas pēdējos gados vairākkārt apsūdzējušas Krieviju sabotāžas un destabilizācijas aktivitātēs Eiropā. Šo darbību mērķis, pēc amatpersonu teiktā, ir mazināt atbalstu Ukrainai un radīt nestabilitāti Eiropas valstīs.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls uzsvēra, ka Berlīne savu atbildi bija rūpīgi sagatavojusi. "Mēs šo soli esam rūpīgi izsvēruši, un tagad Krievijai būs jāsadzīvo ar sekām," sacīja Vādefuls.

Vienlaikus viņš aicināja Maskavu demonstrēt gatavību sarunām. "Krievijai jāparāda, ka tā ir gatava saprātīgām sarunām un pārrunām, īpaši attiecībā uz situāciju Ukrainā," viņš norādīja.

Krievijas diktators Vladimirs Putins apsūdzības kategoriski noraidījis. Viņš apgalvojis, ka Vācija cenšas novērst uzmanību no savām iekšpolitiskajām problēmām un sabiedrības neapmierinātības. "Visi pierādījumi ir safabricēti," apgalvoja Putins.

Tikmēr žurnāls "Der Spiegel" vēsta, ka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vēlējies reaģēt uz incidentu jau augustā, drīz pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Tomēr valdības iekšienē neesot bijusi vienprātība par tūlītēju sankciju ieviešanu.

Saskaņā ar medija rīcībā esošo informāciju iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints bažījies, ka publiska Krievijas apsūdzēšana varētu kaitēt izmeklēšanai, savukārt ārlietu ministrs vēlējies vispirms sagatavoties iespējamām Maskavas pretreakcijām.

Notikumiem uzmanību pievērsusi arī Eiropas Savienība (ES). ES ārlietu ministri īpašā sanāksmē apsprieda iespējamos atbildes pasākumus, tostarp jaunas sankcijas, vīzu ierobežojumus un Krievijas diplomātisko pārstāvniecību slēgšanu.

ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa situāciju raksturoja ļoti skarbi. "Ir skaidrs, ka tam piemīt visas valsts sponsorēta terorisma pazīmes. Jautājums ir – ko mēs ar to darīsim?" sacīja Kallasa.

Pēc viņas teiktā, Eiropas Savienība jau gatavo jaunu sankciju kārtu, kas varētu skart vēl aptuveni 1600 personas.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ir noteikusi gandrīz divus desmitus sankciju pakotņu, kas skārušas vairāk nekā 3000 Krievijas amatpersonu, uzņēmumu un organizāciju.