Zinātniekiem sadalītas ikgadējās balvas par pētījumiem, kas sākumā šķiet absurdi
Pētījumi par to, kā pareizi šņaukt degunu, kāpēc turīgāki cilvēki biežāk rīkojas neētiski vai kas liek indīgai čūskai iekost cilvēkam, ir starp darbiem, kas šogad saņēmuši Ig Nobela balvas. Šis ikgadējais pasākums godina neparastus zinātniskos pētījumus, kas, kā norāda organizatori, "vispirms liek smieties, bet pēc tam liek aizdomāties".
36. Ig Nobela balvu pasniegšanas ceremonija notika Šveices pilsētā Cīrihē, un šā gada tēma bija sēnes, raksta CNN. Balvas organizē žurnāls "Annals of Improbable Research", un tās jau gadiem tiek uzskatītas par asprātīgu alternatīvu prestižajām Nobela balvām.
Viens no uzmanību piesaistījušajiem pētījumiem analizēja, kādos apstākļos indīga čūska izlemj iekost cilvēkam. Pētījuma gaitā zinātnieki dažādi pieskārās čūskai un pat uzmanīgi uzkāpa uz atsevišķām tās ķermeņa daļām, lai noskaidrotu, kādi stimuli provocē uzbrukumu.
Savukārt ekonomikas balvu ieguva pētījums, kurā tika atrasti pierādījumi, ka augstāka sociālā slāņa pārstāvji biežāk mēdz paņemt saldumus no bērniem paredzētiem krājumiem un biežāk iesaistās citās neētiskās darbībās.
Bet ķīmijas balvu saņēma zinātnieki, kuri noskaidroja, ka prusaku piens enerģētiskās vērtības ziņā satur aptuveni trīs reizes vairāk kaloriju nekā govs piens.
Tikmēr medicīnas kategorijā uzvarēja pētījums ar nosaukumu "Kā šņaukt degunu: deguna šņaukšanas aerodinamisks pētījums".
Balvu saņēma arī zinātnieki, kuri pētīja skūpstīšanās evolūcijas vēsturi. Viņu darbs ieguva biomehānikas balvu.
Viena no pētījuma autorēm, Oksfordas Universitātes evolūcijas bioloģe Matilda Brindla, CNN uzsvēra, ka šādi pētījumi ir svarīgāki, nekā sākotnēji varētu šķist. "Zinātne jau kādu laiku ir pakļauta spiedienam, un jomas, kas nav tieši saistītas ar komerciāliem vai tehnoloģiskiem ieguvumiem, arvien biežāk tiek uzskatītas par mazāk nozīmīgām," viņa sacīja.
Pētniece uzsvēra, ka tieši zinātkāre bieži noved pie nozīmīgākajiem atklājumiem. "Būtu liels zaudējums, ja mēs pārstātu skatīties uz pasauli apkārt un uzdot jautājumu: kāpēc? Zinātkāre pati par sevi ir būtiska zinātnes attīstībai," piebilda Brindla.
Savukārt bioloģijas profesore Kārlija Ena Jorka, kura pati nav saistīta ar šā gada laureātiem, uzskata, ka balvu galvenā vērtība ir spēja parādīt zinātnes daudzveidību. "Ig Nobela balvas nekad neliek vilties, jo tās izceļ pētījumus, kas liek pasmieties un pēc tam aizdomāties," viņa sacīja.
Pēc Jorkas domām, daudzas idejas sākotnēji šķiet dīvainas vai nenopietnas, taču vēlāk var novest pie praktiskiem atklājumiem. "Mēs zinām vienu – zināšanu iegūšana nekad nav bezjēdzīga nodarbe, lai cik dīvaina sākumā šķistu pētījuma tēma," viņa uzsvēra.
Ceremonijas laikā tika ievērotas arī tradicionālās Ig Nobela balvu tradīcijas, tostarp papīra lidmašīnu mešana. Pasākuma viesus izklaidēja arī īpaši šim gadam radīta operas dziesma par sēnēm, kuru izpildīja Nobela prēmijas laureāti, tērpušies sēņu kostīmos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
