Pēc kailās "lietuvietes" – jauns skandāls: Palangā uzmanību piesaista nāra ar saldējumu

Arī jaunākais mākslas darbs ir izraisījis diskusiju vētru. Dažiem tā izraisa smaidu, bet citi tajā saskata sieviešu diskrimināciju. Tomēr tēlnieks kritizētājiem atbild: "Kails vīrietis pat ar ēzeļa galvu visiem šķiet normāls."

Martīnasa Gaubasa jaunā skulptūra uzstādīta Palangas centrā, blakus greznajiem apartamentiem. Netradicionālā, saldējumu ēdošā nāra kūrortā ātri kļuva slavena un izraisīja daudzas diskusijas, vēsta lnk.lt.

Kāda garāmgājēja lnk.lt teica: "Sievietei ne vienmēr ir jābūt, saprotat, manekenam. Ir visādas sievietes. Un ko darīt, ja esi apaļāka? Vienkārši esi tāda, kāda esi. Tas ir neierasts skatam, tāpēc mēs par to arī diskutējam."

Kāda cita sieviete uzdeva retorisku jautājumu: "Vai H. K. Andersens būtu apmierināts ar šādu interpretāciju? Domāju, ka nē. Šeit, saprotiet, ir citi laiki, cita izpratne."

"Es atbalstu iecietību," apgalvoja vīrietis. "Man šeit viss patīk," teica Palangas iedzīvotāja. "Tas ir gaumes jautājums. Man tas varbūt ne visai patīk," komentēja garāmgājējs. "Proporcijas kaut kā nav pareizi izvēlētas šai nārai," smējās sieviete. "Manā jaunībā nāras bija citādākas," jokoja vecāka gadagājuma vīrietis. "Bērni izbiedēsies," smējās vīrietis.

"Šī ir īsta lietuviešu nāra, kas pārēdusies cepelīnus. Vai viņa ēd saldējumu? Un ko viņa ēda pirms tam, ka izauga tāda? Taču ne jau no saldējuma," sprieda vēl kāds garāmgājējs.

"Nosaucot projektu par "Ūdens forma", mēs apsolām saviem klientiem, ka viņi tur atradīs visas iespējamās ūdens formas," šādi skaidroja skulptūras izvēli kompleksa attīstītāji "NTligence" un tā vadītāja Elina Mesengisere-Garbere.

"Nāriņa ēd saldējumu, tāpēc mums ir attaisnojums arī ledus formai. Mēs nebaidījāmies no nāriņas. Es nepiekrītu, ka tā ir provokatīva. Tā ir pietiekami mīlīga," apgalvoja E. Mesengisere-Garbere.

Lai gan skulptūra tiek prezentēta kā vasarīgas bezrūpības un brīvības simbols, dažiem tā šķiet provokatīva un neestētiska, bet citiem – pat diskriminējoša.

"Kāpēc neparāda tādu vīrieti, bet tikai sievieti…," jautāja kāda sieviete.

"Izveidots ar humoru, labi. Cilvēki skatīsies. Piemēram, citas parastās nāras ir kā cilvēki. Bet šeit gribas atnākt vēlreiz," komentēja vīrietis.

Tēlnieks Martīnass Gaubass saka, ka viņš nav vēlējies provocēt, bet gan izraisīt emocijas.

"90–60 vairs nav modē. Man šķiet, ka man pašam tas ir skaisti, jo īpaši skulptūrās viss tad izskatās izteiksmīgāk. Jo īpaši tāpēc, ka mēs gribējām attēlot sievieti, kas ir pārliecināta par sevi un bauda dzīvi un vasaru," stāstīja tēlnieks.

Neatstāja vienaldzīgus arī cita pretrunīgi vērtētā M. Gaubasa skulptūra "Lietuviete", kura tika izstādīta vairākās vietās.

"Viņas sauca visādi. Un man tas šķiet dīvaini – vai tiešām viņi tā domā par šādiem cilvēkiem? Varbūt pat pašas tā izskatās, bet tā viņas nosauc. Es pat negribu lietot šādus vārdus. Es tā par šādām sievietēm nedomāju – man viņas šķiet foršas, skaistas," teica M. Gaubass.

Kaila "lietuviete" sakarsē emocijas kaimiņos – netālu no skolām uzstādīta skulptūra izsauc dusmas

Daži skaidroja, ka "Lietuvietei" nav vietas publiskajā telpā. Cilvēkus aizskāra ne tikai apaļās formas un kailums, bet arī it kā sievieti pazemojošā poza.

"To, ko es visu laiku cenšos darīt, lai šiem darbiem būtu ietekme, lai tie būtu redzami, izraisītu diskusijas. Man ir briesmīgāk, ja tiek radīti darbi, kurus neviens nepamana," uzsvēra M. Gaubass.

Mākslinieks cilvēkiem, kuri cieš no dzimumu diskriminācijas, atgādina, ka ziedu festivālam Pakrojas muižā viņš ir radījis milzīgu, deviņus metrus augstu skulptūru – pusvīrieti, pusēzeli. Tomēr viņš brīnās, ka vīriešu attēlošana šādas diskusijas neizraisa.

"Tur neviens neapvainojās, neviens neteica, ka kaut kas nav kārtībā. Ja izveido kailu vīrieti ar ēzeļa galvu, visi to pieņem – viss ir kārtībā, nav par ko diskutēt. Tā taču ir, vai ne?" pārdomāja M. Gaubass.

Pēc tēlnieka teiktā, cilvēki pamana to, ko vēlas pamanīt.

No Radviliškis nākušais mākslinieks saka, ka vēlas radīt acīm tīkamu, dzīvu, rotaļīgu, humora un dzīvīguma pilnu mākslu, kas neatstātu vienaldzīgus un, galvenais, sniegtu prieku viņam pašam, raksta portāls "tv3.lt".

"Mākslinieki parasti sliecas vai nu uz tumšo, vai uz gaišo pusi – es neapšaubāmi piederu pie otriem. Man radīšanas procesam ir jāizraisa smaids. Tas nav garu meklējumu vai dziļu eksistenciālu pārdomu rezultāts. Lietuvā jau tāpat netrūkst čīkstētāju.

Turklāt es vienmēr esmu uzskatījis, ka tēlniecības prakse Lietuvā ir pārāk vērsta uz monumentalitāti, ilgmūžību, cenšas panākt attīrītas, noslīpētas formas. Es izvēlējos iet citu ceļu – radīt ātrākus, spontānākus darbus, kas ilgajā pilnveidošanas procesā nav zaudējuši sākotnējo radošo impulsu," stāsta M. Gaubass.

Sākot ar glezniecību un mazāka izmēra kamerveida plastikas darbiem, kā arī smilšu un ledus skulptūrām, mākslinieks šodien arvien biežāk veido arī lielāka mēroga skulptūras izstādēm un sabiedriskajām telpām.

Kopumā M. Gaubass ir radījis jau vairāk nekā tūkstoti skulpturālu darbu. Bieži tajos attēloti tēli ar savdabīgu raksturu vai "dzīves" stāstu, ko atklāj noteiktas detaļas – aksesuāri, rētas, tetovējumi.

Jaunākā mākslinieka skulptūra "Nāra, kas ēd saldējumu" lieliski atspoguļo mākslinieka daiļrades raksturīgās iezīmes. Skulptūra kļuva par akcentu prestižajam dzīvokļu projektam "Ūdens formas", kas tiek attīstīts Palangā.

"Kad saņēmu piedāvājumu radīt skulptūru šim projektam, sagatavoju vairākas skices. Esmu priecīgs, ka īstenošanai tika izvēlēta tieši nāra, jo man pašam šis darbs patika visvairāk.

Tajā es centos rotaļīgi attēlot ūdens tēmu, asociācijas ar jūru, kūrortu un brīvdienu noskaņu. Tajā pašā laikā es vēlējos, lai nāra nebūtu garlaicīga, lai tā nebūtu nākusi no pasakas, bet gan no atpazīstamas realitātes, un spētu veidot saikni ar skatītāju," stāsta M. Gaubass.

M. Gaubasa darbos ikdienišķums un reālisms bieži vien saplūst ar negaidītību, bet estētiskie ideāli atkāpjas, dodot vietu ķermeņiem, kas atbrīvoti no skaistuma standartiem un nepilnībām. Mākslinieka daiļradi bieži interpretē kā sociālu kritiku vai ironisku skatījumu uz noteiktām mūsdienu sabiedrības parādībām, taču tas var būt arī vienkārši estētiskas baudas objekts.

"Man patīk, kad skulptūra piesaista uzmanību, aizrauj, rosina iztēloties tēla pagātni, dzīvi vai pašreizējo situāciju. Tāpat neizvairos no atklātības, tāpēc dažiem mani darbi var šķist provokatīvi.

Tomēr mūsdienu publika ir pietiekami drosmīga, tāpēc nav daudz tādu, kas par to būtu sašutuši. Es īpaši nemēģinu šokēt, bet vēlos, lai maniem darbiem būtu ietekme, lai tie piesaistītu skatienu, un tad jau tiem būtu iespēja atklāt savus dažādos slāņus un nozīmes," saka M. Gaubass.

"Radot, es vienmēr domāju par darba kontekstu. Skulptūru eksponēšanu uztveru kā eksperimentu, kā vēl vienu radošā procesa aspektu, kas ļauj atklāties dažādiem darba nozīmes slāņiem. Skulptūras tiek uztvertas citādi galerijās, citādi sabiedriskās vai neparastās telpās. Tajā pašā laikā mākslas darbs arī pārveido vidi, kurā tas tiek eksponēts.

Šī rotaļa man šķiet ļoti interesanta, tāpēc esmu izstādījis savus darbus mākslas galerijas liftā, tualetē, dušā, kā arī pārvadājis tos piekabē kā mobilo izstādi. Protams, es izmantoju citādu pieeju, radot darbus, kas paredzēti oficiālākām, reprezentatīvām vai sabiedriskām telpām," stāsta M. Gaubass.

2024. gada vasarā Pakrojas muižā tika prezentēta Martīnasa Gaubasa iespaidīgā skulptūra "Astoņkājas".