Apejot ierasto atbalstu dievnamiem, valdībā nonācis rīkojums naudu piešķirt katoļiem
Vēsturisko dievnamu atjaunošanai hroniski trūkst naudas – šogad no nepieciešamajiem vairāk nekā septiņiem miljoniem eiro valsts spēja palīdzēt vien nelielai daļai draudžu. Šovasar uz valdības galda nonāca lēmums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt naudu katoļu baznīcas glābšanai. Vai tas saistīts ar to, ka premjera biroju vada cilvēks, kurš dibinājis katoļu radiostaciju un ar arhibīskapu darbojas kopīgā biedrībā, pēta "Nekā personīga".
Parasti finansējums vēsturisku dievnamu atjaunošanai tiek piešķirts solidāri – vairākām konfesijām vienlaikus. Šovasar valdībā iesniegts rīkojums atvēlēt naudu tikai katoļiem. Iesaistītie to saista ar politisku spiedienu.
Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca atrodas tieši blakus prezidenta pilij. Lai arī ne tuvu ne lielākā baznīca Rīgas centrā, tā ir vēsturiski nozīmīga, jo ir pirmais pēc reformācijas uzceltais katoļu dievnams visā Livonijā. Ilgu laiku tas bijis vienīgais Vidzemē. Laika gaitā ēka pārbūvēta un tai tapušas piebūves.
"Praktiski tā baznīca sastāv no trim daļām, kur ir trīs dažādi pamatu veidi, kas, nu, tā kā visi būvnieki zina, ka tas ir problemātiski – tieši tas, ka tā ēka sēžas nevienmērīgi."
Namā dievkalpojumus tur vairākas draudzes, bet tās saviem spēkiem atjaunot baznīcu nevar. Pagājušā gada nogalē, pāris dienas pirms Ziemassvētkiem, valdība šai baznīcai piešķīra nepilnus 400 tūkstošus (375 000) eiro pamatu nostiprināšanai. Naudu saņēma arī bēdīgā stāvoklī esoši pareizticīgo, luterāņu un vecticībnieku dievnami – kopā miljonu eiro (1 045 000). Nauda tika Rīgas Svētās Trīsvienības – Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīcai; Popes luterāņu baznīcai; Daugavpils 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu namam. Finansējums nāca no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
"Ar tiem līdzekļiem likvidēja to pamatu sēšanos. Pamati šobrīd ir nostiprināti."
Arī gadu iepriekš – 2024. gada vasarā – valdība piešķīra ārkārtas palīdzību trim katoļu, luterāņu un pareizticīgo baznīcām un vēl ēkai Aglonas bazilikas kompleksā (1 403 335 eiro). Iestādes un politiķi konsekventi cenšas neaizvainot konfesijas un naudu piešķirt vairākām.
"Jā, tāds līdzsvars tiešām tiek ievērots. To mēs arī pamatojam tīri praktiski pēc pieminekļu skaita."
Kultūras mantojuma sarakstā ir 181 luterāņu, 90 katoļu, 52 pareizticīgo un 19 vecticībnieku objekti. Vairāki no tiem ir avārijas stāvoklī. Taču šovasar valdībā nonāca jauns rīkojuma projekts vēl 375 tūkstošus eiro piešķirt tikai Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcai, lai pēc pamatu nostiprināšanas katoļu kūrija varētu likvidēt bīstamākās plaisas, tostarp virs altāra.
"Tur tā arka ir ieplīsusi, un gabals tā kā karājās gaisā. Kad viņa kritīs, tas ir laika jautājums. Varbūt pēc 20 gadiem, varbūt pēc gada."
Saeima Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) valdību apstiprināja maija beigās. Trīs nedēļas vēlāk jaunā premjera birojā ienāca vēstule no Rīgas katoļu arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča. Tajā viņš lūdza piešķirt naudu avārijas novēršanai. Premjera birojs vēstuli pārsūtīja Kultūras ministrijai ar rezolūciju izvērtēt un atbilstoši rīkoties. Augustā uz valdības galda nonāca lēmums piešķirt prasītos līdzekļus.
"Mēs saņēmām šo informāciju par politisko apņemšanos daļu no šīm sakrālā mantojuma glābšanas problēmām atrisināt."
Premjera biroja vadītājs ir Mareks Gruškevics. Viņš savulaik bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs, bet amatu zaudēja ar skandālu. Tolaik viņš to saistīja ar politisku izrēķināšanos. Pēdējos gados viņš bijis Māra Sprindžuka padomnieks VARAM ministrijā un vēlāk viņa biroja vadītājs Rīgas domē.
Gruškevics ir arī dibinājis katoļu "Radio Marija" un ilgus gadus bijis tās vadītājs. Tāpat viņš kopā ar arhibīskapu Stankeviču ir Rīgas Romas katoļu ģimnāzijas valdē.
"(NP: Šī iniciatīva par Sāpju Dievmātes baznīcu, tas tā bija ar jūsu atbalstu – tika novirzīta Kultūras ministrijai šī finansējuma piešķiršana?) Es tā nevarētu teikt, ka ar manu atbalstu, tāpēc, ka vēstule tiek iesūtīta valdībā un tiek attiecīgi pārvirzīta Finanšu ministrijai un Kultūras ministrijai izvērtēšanai kā jebkura cita.
(NP: Kultūras ministrija jūs neinformēja, ka parasti tas tiek izvērtēts visām konfesijām, lai kādu neaizvainotu?) Nē, tāda informācija par aizvainošanu pirmā dzirdēšana. Nu, tā kā jūs minējāt, ka ir kaut kāds nerakstīts likums."
Rīkojuma virzība apstājās. Valdības un ministriju gaiteņos aptvēra, ka tas būtu pretēji līdzšinējai praksei neizcelt vienu konfesiju. Kultūras ministrija atbildīgajai Kultūras mantojuma pārvaldei prasīja, kurām baznīcām vēl nepieciešams finansējums.
"Līdz mums atnāca šobrīd informācija, ka mums vajadzētu iedot līdzīgi kā mēs devām, mēs pieturamies pie šī principa, kā jau es teicu, iedot, kas mums ir pēc sakrālā mantojuma programmas pieteikumiem, izvērtēt un iedot objektu priekšlikumus. Mēs to izdarījām, un tad, visticamāk, tad pēc mūsu priekšlikumiem, iespējams, tas rīkojums ir nomainījies."
Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja naudas piešķiršanu gan avārijas stāvoklī esošajai katoļu baznīcai, gan vēl četriem dievnamiem: Tukuma luterāņu baznīcas tekošā jumta atjaunošanai, Liepājas pareizticīgo katedrāles fasādes glābšanai, un Rīgas vecticībnieku lūgšanu namam. Kopā – teju miljonu eiro (998 161).
Katoļiem (Sāpju Dievmātes baznīcai) – 375 089 eiro plaisu un konstrukciju nostiprināšanai.
Luterāņiem (Tukuma baznīcai) – 326 265 eiro torņa smailes jumta seguma atjaunošanai.
Pareizticīgajiem (Liepājas Jūras katedrālei) – 198 196 eiro fasādes glābšanai.
Vecticībniekiem (Grebenščikova lūgšanu namam Rīgā) – 98 611 eiro telpu konservācijai aiz ikonostasa
"(NP: Vai šobrīd katoļiem ir kāds lielāks atbalsts premjera birojā, nekā citām konfesijām?) Nē, es tā nedomāju, tāpēc, ka tas būtu diezgan jocīgi, ka mums būtu kaut kāds īpašs atbalsts pretstatā, un tad jau arī jautājums droši vien par četrām konfesijām nebūtu nonācis dienas kārtībā."
Papildus nu jau ikgadējā ārkārtas naudas piešķiršanai baznīcu glābšanai eksistē Sakrālā mantojuma fonds. Tam budžetā atvēlētā nauda katru gadu svārstās, šogad bija pieejams pusotrs miljons eiro. Konfesijas gan iesniedza finansējuma lūgumus vairāk nekā 7 miljonu vērtībā. Par naudas sadalīšanu lemj eksperti un pašu konfesiju pārstāvji.
"Ir 70 aptuveni pieteikumi, tad no 70 pieteikumiem mēs pirmos trīs, četrus katrai konfesijai mēs varam atbalstīt. Rīgas Sāpju Dievmāte jau ilgstoši, ja mēs paskatāmies pagājušo gadu, aizpagājušo gadu, visu laiku arhibīskaps ir gājis un teicis, ka viņa ir avārijas stāvoklī."
"Iespējams, jā, katoļu baznīca ir aktīvāka tieši šajā savā darbībā finansējuma pieprasījumos. Tā bija tā politiskā gatavība un politiskā izšķiršanās, ka politiķi bija gatavi atrast papildu finansējumu, lai tiešām sniegtu atbalstu arī citiem līdzvērtīgiem un apdraudētiem kultūras pieminekļiem."
Kultūras mantojuma sargi atzīst, ka situācija ar baznīcām uzlabojas. Kopš 2018. gada izveidots atsevišķs fonds sakrālā mantojuma glābšanai, akūtās problēmas pamazām tiek atrisinātas. Piemēram, vienīgajā anglikāņu baznīcā, kas ir kultūras mantojuma sarakstā, drīz varētu noslēgties darbi, tad uz naudu pretendēs par vienu konfesiju mazāk.
Iestādes un pašas konfesijas gan meklē arī citas alternatīvas. Rīgas Doma atjaunošanai "Latloto" izveidojis atsevišķu loteriju ("Senatnes loterija"). 800 gadus vecā luterāņu dievnama atjaunošanai būtu nepieciešami tik lieli līdzekļi, ka no budžetā atvēlētās naudas citām baznīcām nekas nepaliktu.
<p>"Jūs arī pa logu varat paraudzīties. Mums arī Jēkaba katedrāle ir šeit, un droši vien, ka viņas stāvoklis gadu no gada mēs redzam, ka uzlabojas gan ar Saeimas deputātu atbalstu, gan ar iepriekšējo valdību atbalstiem. Es domāju, ka dievnamiem ir nepieciešams šis atbalsts, tāpat kā jebkurai arhitektūrai ir nepieciešama kāda naudas piešprice, lai tā varētu pastāvēt caur gadsimtiem."</p>
"Tās ēkas ir mūsu visu mantojums – tāds kultūrvēsturiskais, arhitektoniskais -, kurš nu padara Rīgu par Rīgu. Tāpēc valsts aizsargā šos pieminekļus, neļauj ar tiem darīt… Arī tie, kam pieder šīs ēkas, nevar brīvi rīkoties ar tām. Viņiem ir jāievēro saglabāšanas nosacījumi. Un tie nosacījumi ir bieži tādi, kas nav tie lētākie."
Kultūras mantojuma pārvalde lēš, ka baznīcu atjaunošanai gadā vajadzētu ap 2,5 miljoniem eiro. Tas ļautu īstenot lielākus projektus vienā gadā, nevis izstiept pa vairākiem. Pārējiem kultūras objektiem, ieskaitot pilis un muižas, valsts pieejamais atbalsts šobrīd ir pusmiljons eiro gadā.
Lai arī baznīcu atjaunošanai naudas nav pietiekami, tomēr reliģiozās celtnes ir priviliģētā stāvoklī. Piemēram, viens no Eiropas vecākajiem muzejiem – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs – gadiem ilgi ir avārijas stāvoklī un valsts atteica līdzekļus tā tekošā jumta nomaiņai. Tagad tur remonts beidzot ir sācies – tāpat kā Rīgas Doma gadījumā no loterijas ieņēmumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
