Melnis priekšgājējam Sprūdam pārmet neieklausīšanos armijas ieteikumos, izvēloties pārlieku dārgas artilērijas haubicas
Krievijas karš Ukrainā parādījis, ka bez jaudīgas artilērijas sauszemes spēki ilgstoši karot nespēj. Latvijai jau ir no Austrijas pirktas pašgājējhaubices, taču armijai vajag sistēmas, kas spēj šaut tālāk, pārvietoties ātrāk. Andra Sprūda laikā Aizsardzības ministrija izvēlējās Zviedrijas "Archer" artilērijas haubicas. Ar zviedriem parakstīta nodomu vēstule. Vēlāk pirkumu atbalstīja valdība. Piešķīra naudu. Taču līguma joprojām nav. Jaunais aizsardzības ministrs Raivis Melnis "Nekā personīga" atklāj, ka šis bijis dārgākais no diviem piedāvājumiem, sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem un lēnās piegādes kavētu mūsu armijas attīstības plānus. Turklāt tā nav bijusi pirmā armijas izvēle. Bijušais ministrs visus pārmetumus noraida un apgalvo, ka tieši otrādi – ieklausījies tikai tajā, ko teikusi armija. Nākamnedēļ par šo darījumu slēgtā sēdē spriedīs valdība, kam būs jāpieņem lēmums, vai Latvija no pārlieku dārgo zviedru haubiču iegādes atteiksies. Summas, cik šīs iekārtas maksā, publiski nav zināmas. Bet runa nav par dažiem vai desmitiem miljonu – darījuma apjoms ir krietni lielāks.
Modernā kaujas laukā artilērijas haubice nedrīkst ilgi palikt vienā vietā. Pēc pirmajiem šāvieniem tās pozīciju var aprēķināt pretinieka radari vai atrast droni. Tāpēc svarīgs ir ne tikai šāviena attālums, bet arī ātrums, kādā karavīri ierodas pozīcijā, izšauj un aizbrauc.
No Austrijas Latvijas armijas vajadzībām iepirktas pašgājējhaubices M109. Lietotas un atjaunotas. Tomēr tās ir lēnas, standarta munīciju aizšauj 22 kilometrus. Tāpēc militāristi nolēma, ka jāmeklē modernākas un jaudīgākas.
Pašas dārgākās iekārtas ar visilgāko piegādes termiņu. Andra Sprūda (P) laikā aizsardzības ministrijā plānots NBS pirkt artilērijas sistēmas, ko Latvija nemaz nevar atļauties.
Pirmā publiskā ziņa par to, ko Latvija varētu pirkt, parādās pagājušā gada 10. jūnijā, kad Latvijas un Zviedrijas amatpersonas Stokholmā parakstīja nodomu vēstuli.
Tajā abas valstis apņemas nākotnē slēgt starpvaldību līgumu par pilnīgi jaunu 18 "Archer" 8×8 sistēmu piegādi Latvijai. "Archer" ražo uzņēmums "BAE Systems Bofors", kas izstrādā artilērijas sistēmas, kuģu lielgabalus un munīciju.
Šī gada 13. janvārī valdība konceptuāli atbalstīja informatīvo ziņojumu par "Archer" iegādi. Trīs dienas vēlāk Andris Sprūds un Zviedrijas aizsardzības ministrs Pāls Jonsons parakstīja abu valstu aizsardzības sadarbības ceļa karti.
Kamēr Latvija gaida jaunās mašīnas, Zviedrija iznomā iepriekšējās paaudzes "Archer" 6×6, ko šobrīd izmanto arī Ukraina. Bija plānots izveidot kopīgu Latvijas un Zviedrijas artilērijas vienību un sākt mūsu karavīru apmācību. Tam visam bija jānotiek jau šogad.
Maija beigās par aizsardzības ministru kļuva atvaļinātais pulkvedis Raivis Melnis. Viņš stāsta, ka viena no pirmajām sanāksmēm ministrijā bija tieši par artilērijas iepirkumu. Speciālisti ziņojuši, ka ar "Archer" piedāvājumu ir slikti un tas nepavisam neatbilst mūsu armijas vajadzībām un plāniem.
"Piegāžu termiņi ir daudz ilgāki nekā noteikt vajadzību bruņoto spēku gadus neminēšu, jo tā tomēr ir slepena informācija, kas mums spēja ieviešama, bet tā ir daudz ilgākā laika posmā. Otrs – apmācību uzsākt tad, kad mums šīs sistēmas ienāk – apmācību un kaujas gatavību šo sistēmu saņemšanas brīdī ir daudz tālāk, nekā to vajadzētu bruņotajiem spēkiem.
(NP: Runa ir par gadu vai vairākiem gadiem?) Mēs runājam par gadiem, tad izmaksas, kuras ir daudz augstākas nekā otrai sistēmai, kuru finanšu līdzekļus varētu novirzīt arī citu spēku ievešanai."
Šobrīd ministrija ir uzrunājusi gan "Archer" ražotāju, gan otro pretendentu no Čehijas, kas iepriekšējā atlasē un variantos, ko pētīja un testēja NBS, ministrijā netika izvēlēts kā labākais. Saņemtas atbildes un nākamotrdien Melnis par to ziņos valdībai. Ministrs vairās skaidri pateikt, ka Latvija atteiksies no Sprūda laikā izdarītās daudz dārgākās izvēles, kam turklāt ir krietni garāks piegādes grafiks. Bet visticamāk tas tā varētu notikt.
"Tātad, ja mēs ejam termiņiem pāri, tas bija jāņem vērā. Un tad sanāk tā, ka divdesmit piekto gadu esam palaiduši vējā un tagad arī 2026.gads jau pāri pusei laiks, kur varēja būt kaut kas izdarīts.
Principā ejam vēl tālāk atpakaļ. 2024 gadā sākās visas šīs sarunas. 2025.gada agrā pavasarī marta mēnesis, kad lēmumi tika pieņemti un tagad augusts ir beidzies. Septembris jau, kad mēs esam un mēs vēl nevienu līgumu neesam noslēguši. Sistēmas nav ražošanā. (NP: Un, kad tas varētu ienākt?) Katra diena, ko mēs velkam tālāk, ir mūsu pazaudētais laiks.
Sadārdzinājums. Jo pasaulē, mēs zinām, cenas tikai iet uz augšu, mēs varam nostāties rindā aiz citiem pasūtītājiem, un tādā veidā mēs paliekam kaut kur vēl tālāk savā spēju sasniegšanā. Bruņotie spēki nebūs spējīgi pildīt savus uzdevumus pilnvērtīgi. Tas, kas viņiem ir pierakstīts. Viņiem vajag to spēju. Un tiem lēmumiem ir jābūt."
Nacionālie bruņotie spēki atbildē Nekā personīga saka, ka viņi veikuši savus testus un atlasījuši divus ražotājus. Bet tieši ministrijā ir izdarīta izvēle par labu dārgākajam variantam.
NBS atbilde Nekā Personīga: "Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada jūlijā apstiprinātajam Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānam 2025.-2036. gadam, tika veikti vairāku pašgājējhaubiču testi. Balstoties uz Nacionālo bruņoto spēku operacionālajām vajadzībām, pēc testiem tika secināts, ka tām atbilst divi no piedāvātajiem haubiču modeļiem – Zviedrijas uzņēmuma "BAE Systems Bofors" modelis "Archer" un Čehijas uzņēmuma "Excalibur Army" modelis "Morana"."
Čehijas uzņēmuma piedāvājums bija lētāks, taču Aizsardzības ministrijas vērtēšanas procesā tika apspriesti arī citi faktori, tostarp reģionālās partnerības stiprināšana.
Andris Sprūds noraida jebkādu savu neizdarību vai neieklausīšanos bruņoto spēku ieteikumos. Viņš vairākas reizes atkārto, ka visi lēmumi balstīti tikai uz to, ko ieteikusi armija. Līgumi nav slēgti, jo sarunas turpinājušās līdz pat brīdim, kad Evika Siliņa viņu atlaida. Kāpēc tomēr izvēlēts krietni dārgākais ražotājs, skaidrojams ar bijušā ministra vēlmi stiprināt sadarbību ar Zviedriju.
"Bruņotie spēki lika galdā virkni sistēmu un it īpaši kādas ir pašu bruņoto spēku preferences, un pēc tam šī izvēle kopīgi tika izdarīta, respektīvi, vērtējot gan, protams, piegāžu ātrumu, efektivitāti, izmaksas un mūsu industrijas iesaisti.
Plus arī, ņemot vērā to, ka Zviedrija, mūsu stratēģiskais partneris, tad, protams, arī šeit bija šis Zviedrijas konteksts, ka mums ar Zviedriju maksimāli ir attiecības un sadarbība jāstiprina, bet visupirms tas ir militārais padoms par sistēmas efektivitāti. Un tad jau kas ir pārējie faktori, arī ir svarīgi. (NP: Tad NBS teica, "Arčers" – tā ir mūsu pirmā izvēle?) Bija vairākas alternatīvas, kas tika liktas galdā.
Kopumā bija pamatā, teiksim tā, tiešām ļoti ierobežots loks, kas bija kā sistēma, kur tad jāvērtē arī šis te balanss starp izmaksām, starp piegāžu ātrumu vai starp efektivitāti. Un šajā gadījumā Arčer bija tas, kas arī tika izdarīts kā šī primārā izvēle no visu padomju iesaistīto arī puses.
(NP: Arī NBS teica, ka jā ņemam?) Nu jā, NBS pateica, ka mēs nevaram ņemt konkrēto sistēmu, skaidrs, ka šeit nebūtu tāds lēmums, ka mēs pieņemam konkrētu sistēmu, pret ko iebilstu šajā gadījumā NBS, pat NBS militārās padomes viedoklis, protams, ir ļoti, ļoti nozīmīgs. Es pat teiktu izšķirošs šādā situācijā.
Par cenu un "Archer" piemērotību jautājumi bijuši arī toreizējai premjerei Evikai Siliņai. Viņa stāsta, ka diskusijas ar Sprūdu slēgtajās valdības sēdēs nav bijušas vienkāršas. Tomēr valdības vadītāja paļāvusies, ka aizsardzības ministrs ir atnesis NBS un nozares ekspertu atbalstītu priekšlikumu. Informācijas, ka bruņotie spēki vairāk sliektos par labu citai sistēmai, Siliņai toreiz neesot bijis.
"Ziniet, negribu iet detaļās, kas mums ir slēgtās sēdēs, ko mēs apspriežam.
Neviens lēmums par šādām sistēmām netiek pieņemts pretēji militārajam padomam.
Skaidrs, ka vienmēr ir diskusijas, kas ir labākais veids, bet šobrīd es tiešām noraidītu to, ka bruņotie spēki iebilda. Ja bruņotie spēki būtu iebilduši, mēs tik tālu nebūtu nonākuši.
Valdībā bija pārstāvēti bruņotie spēki. Bruņotie spēki arī deva, kā saka, savu militāro padomu. Tāpēc es noraidītu to, ka lielā mērā vai kaut kādā mērā šeit varētu būt arī lēmumi, kas tika pieņemti, pretēji bruņoto spēku interesēm. Vēlreiz – tālākais ir sarunu process, kurā ir iesaistīta arī ministrija. Šajā gadījumā ar nodomu protokolu parakstīja ministrijas vadība, un tālākais jau ir sarunu process, kurā mēs iestājamies par savām interesēm. Par ātrumu es absolūti nepiekrītu nekādā veidā, jo tas arī vienmēr ir viens no svarīgiem faktoriem."
"Attiecībā uz artilēriju, kura noteikti mūsu armijai ir vajadzīga mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ļoti daudz diskutēja ar ministru Sprūdu, jo nav jau noslēpums, ka ne jau tikai Zviedrijas artilērija un Zviedrijas tehnika ir tā, ko Latvija varēja iegādāties. Un mani jautājumi bija par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika.
Ņemot vērā, ka gan NATO ietvaros, gan Eiropas Savienības ietvaros mēs daudz diskutējam par to, ka mums jāmācās no Ukrainas. Mums vajag vairāk un lētāku produktu, nekā maz un dārgi. Bet, protams, es paļaujos, ka Ministru prezidents būs Nacionālo bruņoto spēku un ekspertu viedokli. Un vairākkārtīgi arī prasīju ministram šo viedokli iesniegt. Bet diskusijas nebija vienkāršas.
Bija jautājumi no manas puses, kāpēc mēs pērkam tomer dārgāko? Un tas ir aizsardzības ministra uzdevums arī visam Ministru kabinetam pierādīt, ka tas ir labākais. Bet nu tajās diskusijās viens no argumentiem bija, ka tas ir arī ministra politisks lēmums, sadarbojoties ar Zviedriju. Mums sadarbība ar Zviedriju ir svarīga.
Es to nenoliedzu, bet es noteikti atbalstītu esošā ministra vēlmi izvērtēt papildus arī visu šo iepirkumu, jo arī līdz manām ausīm gan ne rakstiskā veidā, bet ne tādā informatīvā, mutiskā veidā nonāca tas, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem bija cits viedoklis, bet tas jau nonāca pēc tam, ne tajā brīdī, kad par šo lēmām."
Sprūds uzsver, ka gaidīšanas laiku bija paredzēts aizpildīt ar Zviedrijas veco 6×6 sistēmu izvietošanu Latvijā un mūsu karavīru apmācību. Taču 6×6 un 8×8 nav identiskas mašīnas. Tām ir atšķirīgas šasijas, aizsardzības līmenis un ekspluatācijas īpatnības. Kā saka "Nekā personīga" vairāki avoti no militārās jomas — šāda apmācība būtu bezjēdzīga, jo abas haubicas būtiski atšķiras un tā būtu lieki iztērēta nauda. Turklāt Zviedrijas jaunajām haubicām nepieciešama speciāla munīcija, kas mūsu armijai šobrīd krājumos nemaz nav. Sprūds arī tam nepiekrīt. Viņaprāt, zviedru iekārtās varētu lietot lādiņus, ko gatavojas ražot Latvijā.
"(NP: Tās sarunas ar uzņēmumu nozīmētu, ka mēs pērkam no viņa šī līguma ietvaros artilērijas sistēmas vai arī lādiņus?) Šajā gadījumā tas, protams, ir konkrēta līguma jautājumi. Parasti sistēmas sākotnēji nāk kā sistēmas, bet vienlaikus šeit iespējama arī munīcijas klātbūtne. Tā kā šeit, protams, tad ir jāskatās arī uz to, kāds ir šis kopējais aprīkojums. Jāatceras, ka mēs šeit, Latvijā, no šī gada sākām ražot mūsu modulāros pulvera lādiņus Latvijas rūpnīcā. Un ir jāizmanto tas, kas ir mums pašiem pieejams. (…)
Bet bija arī vienošanās par to, ka potenciāli mēs varam sākt apmācību. Bet paralēli notiek arī šīs te sarunas par konkrētu sistēmu iegādi. (NP: Bet tad sākumā būtu par to summu, par kuru tika runāts arīdzan valdības slēgtajā daļā. Tur bija runa par sistēmu, nevis par lādiņiem?) Runa ir par sistēmām, bet paralēli, protams, ka notiek arī sarunas par konkrētu munīciju, tā kā… (NP: Bet tad munīcija maksātu vēl papildus?) Šobrīd es neiešu detaļās, respektīvi, tās tomēr ir pietiekoši ierobežotas sarunas."
"(NP: Andris Sprūds teica, ka neesot problēma. Ka varēsim mūsu ražotos lādiņus izmantot.) Tūlīt būs nevis 155. kaujas lādiņi. Mēs runājam par pulvera lādiņiem, kas nav visa lielā komponente. Tas nav viss viens lādiņš, tas sastāv no dažām komponentēm. Un tas viss nav šeit uz vietas, tā ka mums tāpat būtu kaut kur jāpērk un visticamāk, būtu jāmeklē. Tas būtu ne tikai papildu izmaksas, bet arī laiks, ko prasītu iegādēm. Ja mēs ejam uz otru sistēmu, tad jau esošo munīciju mēs principā varētu izmantot jau šodien. Protams, vajadzētu papildu iepirkt lādiņus, bet jau esošā munīcija būtu un varētu to izmantot."
Melnis pagaidām nesaka, ka Latvija no "Archer" atteiksies. Tā kā ar Zviedriju parakstīta tikai nodomu vēstule, citas sistēmas izvēle Latvijai neradītu līgumsodu vai citas finansiālas sankcijas. Gala lēmums – atteikties vai nē – būs jāpieņem Ministru kabinetam.
"(NP: Ko jūs pēc šī visa varat teikt? Tā ir nolaidība?) Iespējams, neizpratne par procedūrām, par vajadzību un, iespējams, politiski lēmumi par militāro vajadzību jeb uzticēšanās, ieklausīšanās militāro ekspertu viedoklī.
(NP: Jūs ļoti diplomātiski atbildējāt.) Es laikam vēl diplomātiskāk atbildēšu. Lai stiprinātu šo sadarbību starp valstīm, iespējams, politisko lēmumu šādu pieņemt. Lai gan – tā kā es vienmēr saku – uzticies saviem komandieriem, karavīriem, kuri tālāk karos. Ja viņi saka – šo sistēmu, tad uzticies. Protams, ir politiskā sadarbība un viss. Bet sadarbība mums ir fantastiska gan ar zviedriem, gan ar čehiem.
(NP: Tad es pārtulkošu vieglajā valodā. Iepriekšējā ministrija nav ņēmusi vērā tos ieteikumus, ko ir teikuši speciālisti NBS?) Nav līdz galam ieklausījušies. Tā laikam mazliet politiskāk teiktu. (NP: Bet, jūsuprāt, kāpēc tas tā ir noticis, ir saprotams?) Nu, tas ir jāprasa iepriekšējam ministram, kāpēc viņš šādi rīkojās, neieklausījies…
(NP: Viņš saka, ka ir ieklausījies.) Ja viņš saka, ka ir ieklausījies, mēs šeit nesēdētu laikam un nerunātu, un viss būtu bijis izdarīts. Tāpat kā es jau iepriekš minēju, arī dronu pārtvērējiem austrumu robežā. Ja būtu ieklausījies speciālistos, tad mēs būtu dronu pārtvērējiem jau sen uz robežas."
NBS atzinums ir slepens. Tāpēc sabiedrība nevar pārbaudīt, vai armija sākotnēji ieteica "Archer", kā apgalvo Sprūds, vai vairāk sliecās par labu otrai sistēmai, kā saka Melnis un Siliņa. Pirkumu bija plānots finansēt, izmantojot Eiropas Savienības SAFE instrumentu. Kā brīdina Melnis – lai pagūtu izmantot šo naudu, līgumam ir jābūt noslēgtam jau šogad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
