Būtisks pavērsiens Vācijas pēckara politikā. Federālās zemes vēlēšanās uzvar galēji labējā AfD
Būtisks pavērsiens Vācijas pēckara politikā. Partija "Alternatīva Vācijai" pārliecinoši uzvarējusi Saksijas–Anhaltes federālās zemes vēlēšanās. Līdz absolūtajam vairākumam tai pietrūkst vien dažu mandātu. Un tagad aktuāls ir jautājums, vai pirmo reizi kopš nacistu režīma sabrukuma galēji labējais politiskais spēks pārņems varu kādā no Vācijas federālajām zemēm.
Vācijas galēji labējā partija Alternatīva Vācijai Saksijas–Anhaltes vēlēšanās saņēmusi nepilnus 44 procentus vēlētāju balsu. Tas ir teju divreiz vairāk nekā kanclera Frīdriha Merca konservatīvie Kristīgie Demokrāti.
"Šovakar man īpaši jāuzsver pats būtiskākais. Ar šo uzvaru vēlēšanās šīs federālās zemes iedzīvotāji mums ir izrādījuši milzīgu uzticību. Un mēs to attaisnosim. Mēs neatkāpsimies no saviem principiem un nezaudēsim savu būtību. Mēs nekad nekļūsim tādi kā tie, kurus vēlētāji šovakar pamatoti sodīja. Mēs esam "Alternatīva Vācijai’."
Saksija–Anhalte ir viena no mazākajām un nabadzīgākajām Vācijas federālajām zemēm. Tajā dzīvo nedaudz vairāk par diviem miljoniem cilvēku un savulaik tā ietilpa komunistiskajā Austrumvācijā. Šoreiz vēlētāju aktivitāte bijusi īpaši augsta, pie vēlēšanu urnām devušies gandrīz 78 procenti balsstiesīgo.
"Mēs visi, protams, būtu vēlējušies daudz labāku rezultātu. Taču mums šis iznākums, šīs pirmās prognozes, ir ne tikai jāpieņem zināšanai, bet arī jāapzinās, ka tas pasaka ļoti daudz."
"Protams, mēs visi joprojām esam nelielā šokā. Mums vajadzīgs laiks, lai aptvertu, ko šie skaitļi īsti nozīmē."
Līdz iespējai noteikt politisko dienaskārtību vienatnē AfD pietrūkuši trīs mandāti. Partija ieguvusi 39 no 83 deputātu vietām. Absolūtajam vairākumam nepieciešamas 42. Tagad sāksies sarežģīta cīņa par to, kurš vadīs federālo zemi.
Lielākās partijas koalīciju ar AfD noraida, taču tām pašām izveidot stabilu valdību bez vēlēšanu uzvarētājas būs ļoti sarežģīti.
Izšķiroša loma varētu būt nelielajai Sāras Vāgenknehtas savienībai, kas iekļuvusi federālās zemes parlamentā.
Lai gan Vāgenknehtas savienībai un AfD ir līdzīgi uzskati par migrāciju un attiecībām ar Krieviju, abu partiju koalīcija pagaidām neizskatās reāla. Pagaidām tiek pieļauta sadarbība vien atsevišķos jautājumos.
"Vislielākais atbalsts AfD ir bijušās komunistiskās Austrumvācijas teritorijā. Partijas kandidāts uz federālās zemes premjerministra amatu Ulrihs Zīgmunds apgalvo, ka AfD ir gatava ieiet vēsturē. Tomēr joprojām nav skaidrs, vai partijai izdosies nonākt pie varas. Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests AfD reģionālo nodaļu atzinis par galēji labēju ekstrēmistu organizāciju. Pati partija apsūdzības ekstrēmismā noraida."
Ja AfD izdosies izveidot valdību, tā kļūs par pirmo galēji labējo partiju kopš Otrā pasaules kara, kas pārņēmusi varu kādā no Vācijas federālajām zemēm. Ņemot vērā nacisma vēstures rēgus un vairāk nekā 80 gadus īstenoto galēji labējo spēku izolēšanu, šis rezultāts Vācijā izraisījis īpaši asu reakciju.
Lai gan vēlēšanas notikušas vienā no mazākajām Vācijas zemēm, rezultāts jebkurā gadījumā ir smags trieciens kancleram Frīdriham Mercam un liecina par vēlētāju neapmierinātību ar augošajām cenām, ekonomisko nedrošību un tradicionālajiem politiskajiem spēkiem.
Līdzīgas noskaņas vērojamas arī Francijā, Itālijā un Spānijā, kur gaidāmas nozīmīgas vēlēšanas un tieši AfD augošie panākumi Vācijā varētu dot jaunu impulsu galēji labējiem spēkiem visā Eiropā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
