Krievija var mēģināt ietekmēt vēlēšanas Eiropā, brīdina Zviedrija
Krievija varētu mēģināt ietekmēt vēlēšanas lielākajās Eiropas valstīs, izmantojot botu tīklus un dezinformācijas kampaņas, lai sašķeltu sabiedrību un mazinātu atbalstu Ukrainai, tā intervijā izdevumam "Politico" paziņojis Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras ģenerāldirektors Magnuss Hjorts.
Kā vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, Hjorts uzskata, ka vēlēšanu periodi ir īpaši izdevīgs laiks Kremļa informācijas operācijām.
Pēc viņa domām, viens no galvenajiem Krievijas mērķiem ir radīt šaubas par Ukrainas atbalstīšanu, piemēram, izplatot vēstījumus par iespējamu korupciju Ukrainā vai citus sabiedrību šķeļošus naratīvus. "Vēlēšanas dod iespēju Krievijas informācijas kara mašīnai šķelt Eiropas sabiedrības," norādīja Hjorts.
Vienlaikus viņš neuzskata, ka Maskava īpaši koncentrēsies uz šonedēļ notiekošajām Zviedrijas vēlēšanām. Pēc amatpersonas teiktā, Zviedrijā sabiedrībā nav būtisku domstarpību attiecībā uz atbalstu Ukrainai, tāpēc potenciālais ieguvums no šādas ietekmēšanas būtu ierobežots.
Savukārt daudz pievilcīgāki mērķi Kremļa acīs varētu būt Vācija un Francija. "Mūsu vērtējumā Krievija prioritāti piešķirs citām vēlēšanām un citām valstīm – lielajām Eiropas valstīm. Vācijā gaidāmas reģionālās un vietējās vēlēšanas, bet Francijā nākamgad notiks prezidenta vēlēšanas," sacīja Hjorts.
Viņš pieļāva, ka šajās valstīs informatīvās ietekmes operācijas varētu palīdzēt stiprināt galēji labējos politiskos spēkus vai veicināt sabiedrības polarizāciju.
Zviedrijas amatpersona arī kritizēja sociālo tīklu platformas, norādot, ka tās nedara pietiekami daudz, lai cīnītos ar botiem un koordinētām dezinformācijas kampaņām. Pēc viņa domām, platformu un valsts institūciju intereses ne vienmēr sakrīt. "Sociālo tīklu milžiem galvenais mērķis ir pelnīt naudu. Mūsu mērķis ir aizsargāt demokrātiju," viņš uzsvēra.
Hjorts gan piebilda, ka problēma nav tajā, ka sociālie tīkli nevēlētos cīnīties pret šādām aktivitātēm, bet gan tajā, ka to identificēšana un likvidēšana ir sarežģīts process. Viņš aicināja Eiropas valstis sadarboties ciešāk un veidot efektīvāku dialogu ar lielajām tehnoloģiju kompānijām.
Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras vadītājs arī norādīja, ka ne vienmēr efektīvākā reakcija uz dezinformācijas kampaņām ir publiska cīņa ar tām.
Viņaprāt, dažos gadījumos vislabāk ir neatbalstīt šādu saturu ar uzmanību. "Viņi vēlas jūs iesaistīt. Viņi vēlas, lai jūs sadusmotos vai kļūtu emocionāli uzbudināti. Viņi vēlas, lai jūs reaģētu un dalītos ar informāciju, kas šķeļ sabiedrību. Tāpēc vislabāk ir to ignorēt," sacīja Hjorts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
