Vai mums vispār ir izglītības sistēma? "Nav ne grāmatu, ne pamatu, ne lasītprasmes"
Latvijas skolēnu lasītprasmes rezultāti sasnieguši zemāko punktu, un tas liek uzdot neērtus jautājumus par Latvijas izglītības sistēmu. Ar prasmi izlasīt vārdus vien nepietiek – bērnam ir jāspēj arī saprast izlasīto. Tikmēr salīdzinājumā ar Igauniju Latvijas skolēnu rezultāti lasītprasmē atpaliek aptuveni par pusotru gadu.
"Mēs tagad esam visu laiku zemākajā punktā lasītprasmes reitingos."
Ar izlasīšanu vien nepietiek. Būtiski ir ne tikai tas, vai bērns prot izlasīt tekstu, bet arī tas, vai viņš saprot izlasīto. Latvijas skolēnu lasītprasmes rādītāji būtiski atpaliek no Igaunijas – atšķirība ir aptuveni pusotrs gads. Tas liek uzdot nepatīkamu jautājumu par to, kāpēc kaimiņvalstī rezultāti ir būtiski labāki un ko Latvija dara, lai šo plaisu mazinātu. un vai vispār dara?
Problēmas nav tikai pedagogu darbā. Lai gan ir skolotāji, kuri savu darbu dara labi, netrūkst arī gadījumu, kad arī viņu profesionalitāte rada jautājumus. Taču daudz būtiskāka ir pati sistēma, kurā pedagogiem jāstrādā.
Vai mums vispār ir izglītības sistēma?
Vai Latvijā šobrīd vispār ir iespējams runāt par stabilu un konsekventu izglītības sistēmu? Skolotāju trūkst, tie, kuri ir gatavi strādāt, ne vienmēr saprot, ko dara, un, ja kādam jāpasakās par ieguldījumu bērnu nākotnē, tie nav skolu pedagogi. Ko no šādas situācijas vispār var gaidīt?
Pašreizējie lasītprasmes rezultāti būtu jāuztver kā nopietns brīdinājums, nevis kārtējais statistikas rādītājs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
