"Garlaicīgs četras stundas." Īlons Masks apbižojies par filmu, kurā attēlota viņa dzīve

Venēcijas kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojusī režisora Aleksa Gibnija dokumentālā filma "Musk" skatītājus aizved teju četras stundas garā ceļojumā cauri Īlona Maska bērnībai Dienvidāfrikā, ceļam tehnoloģiju pasaules virsotnē, "Tesla", "SpaceX", "X" un citu uzņēmumu izveidei, kā arī viņa pretrunīgi vērtētajai darbībai ASV politikā.

Filmas pirmizrāde otrdien Venēcijas kinofestivālā noslēdzās ar aptuveni piecu minūšu stāvovācijām. Kritiķu atsauksmes pārsvarā bijušas pozitīvas, filmai izceļot Gibnija spēju savākt kopā plašo informācijas klāstu par vienu no pasaulē ietekmīgākajiem tehnoloģiju uzņēmējiem un izveidot no tā dinamisku, taču ļoti kritisku portretu.

Taču pats filmas galvenais varonis uz šādu uzmanību reaģējis krietni mazāk sajūsmināti. Masks sociālajos tīklos atkārtoti filmu nodēvējis par "hit piece" jeb apzināti nomelnojošu materiālu, bet Gibniju aprakstījis īpaši skarbi, tostarp nosaucot viņu par "briesmīgu cilvēku", "rūgtu veci" un režisoru, kurš esot "sen zaudējis sižeta pavedienu".

Arī Maska advokāts Alekss Spiro filmas veidotājiem nosūtījis oficiālu juridisku brīdinājumu. Tajā Gibnijs un viņa producēšanas kompānija "Jigsaw Productions" apsūdzēti par to, ka filma tapusi ar jau iepriekš izdarītu secinājumu un tās fakti neesot pienācīgi pārbaudīti ar Masku vai viņam tuviem cilvēkiem.

"Šis projekts nesākās kā izmeklēšana. Tas sākās ar secinājumu," vēstulē norādījis Spiro, draudot ar tiesvedību ne tikai filmas veidotājiem, bet arī tās izplatīšanā iesaistītajiem uzņēmumiem.

"Jigsaw Productions" šos pārmetumus noraidījusi, aizstāvot filmas precizitāti un uzsverot, ka ietekmīgu cilvēku darbības kritiska izvērtēšana ir aizsargāta ar ASV konstitūcijas pirmo labojumu.

Tikmēr pati filma Maska dzīvi rāda bez īpašas vēlmes viņu saudzēt. Gibnijs izseko miljardiera ceļam no bērnības un pirmajiem tehnoloģiju projektiem līdz "PayPal", "Tesla", "SpaceX", "Starlink" un "X", pievēršoties arī viņa solījumiem par Marsa kolonizāciju, pilnībā autonomām automašīnām un citiem nākotnes projektiem.

Īpašu vietu filmā ieņem "Tesla" pašbraucošo tehnoloģiju drošības jautājumi, Maska pārņemtais sociālais tīkls "X" un viņa laiks Donalda Trampa administrācijas izveidotajā valdības efektivitātes struktūrā DOGE.

Interesanti, ka pats Masks dokumentālajā filmā nav intervēts. Tā vietā Gibnijs izmantojis mākslīgā intelekta radītu Maska avatāru, kas atkārto uzņēmēja iepriekš publiski izteiktos vārdus. Režisors skaidrojis, ka šāda pieeja ļauj parādīt pretrunu starp Maska publisko stāstu par sevi un viņa reālo rīcību.

Filmas veidotāji nav atstājuši malā arī Maska privāto dzīvi. Tajā parādās viņa pirmā sieva Džastīne Maska, bijušais draugs un neirozinātnieks Sems Heriss, tehnoloģiju žurnāliste Kara Svišere, bijusī ASV starptautiskās attīstības aģentūras vadītāja Samanta Pauere, kā arī Ešlija Sentklēra, kurai ar Masku ir kopīgs bērns.

Sentklēra Venēcijā apgalvoja, ka viņai savulaik piedāvāti 40 miljoni ASV dolāru, lai viņa parakstītu konfidencialitātes līgumu un nepiedalītos filmā. Masks šo apgalvojumu noliedzis.

Tikmēr Gibnijs, kurš iepriekš veidojis dokumentālās filmas par tādām pretrunīgi vērtētām tēmām kā scientoloģija un "Enron" skandāls, pirms pirmizrādes atzina, ka uzskata Masku par ārkārtīgi bīstamu demokrātijai. Filma savukārt ne tikai pēta miljardiera ietekmi uz tehnoloģiju pasauli, bet arī jautā, ko nozīmē tas, ka vienas personas rokās nonāk tik plaša ekonomiskā, tehnoloģiskā un publiskā ietekme.